Dzeltenā stērste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzeltenā stērste
Emberiza citrinella (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaStērstu dzimta (Emberizidae)
ĢintsStērstes (Emberiza)
SugaDzeltenā stērste (Emberiza citrinella)
Izplatība
Emberizacitronella3.png
   Gājputnu ligzdošanas areāls
   Nometnieku areāls
   Gājputnu ziemošanas areāls
Dzeltenā stērste Vikikrātuvē

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga. Tai ir trīs pasugas.[1] Tā ir tipiska Vecās Pasaules putnu suga. Dzeltenā stērste ligzdo Eirāzijā, ziemeļu robežai sekojot mežu līnijai. Lielākā daļa populācijas ir nometnieki, bet ziemeļu populācijas lido salīdzinoši nelielus attālumus dienvidu virzienā. Dzeltenās stērstes tuvākā radiniece ir priežu stērste (Emberiza leucocephalos). Nesenā pagātnē abas stērstes tika uzskatītas kā viena suga. Tuvu radniecīgas ir arī baltgalvas stērste (Emberiza stewarti) un žoga stērste (Emberiza cirlus).[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa dzelteno stērstu Latvijā pārziemo
Mātītes nav tik košas kā tēviņi

Dzeltenās stērstes dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas, izņemot Spānijas dienviddaļu, un Āzijas rietumu un centrālo daļu, sasniedzot gandrīz Baikālu.[3] Areāla ziemeļu robeža aptuveni seko koku izplatībai, dienvidu virzienā robeža sasniedz Melno jūru, šķērso Volgas lejteci un aptuveni seko Kazahijas ziemeļu robežai līdz Altajam. Sastopama arī Kaukāzā.[4] Reizēm ieklejo Ziemeļāfrikā.[3]

Dzeltenā stērste 1862. gadā tika introducēta Jaunzēlandē, kur tā labi iedzīvojusies un ir plaši izplatījusies.[5] Lielākā daļa Eiropas populācijas ir nometnieki, bet ziemeļu reģionu populācijas ziemo izplatības areāla dienvidos. Dzeltenā stērste mājo atklātās ainavās ar krūmiem un dažiem kokiem.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā dzeltenā stērste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Rudenī daļa aizceļo uz dienvidiem, bet ieklejo stērstes no ziemeļu un austrumu apgabaliem. Ziemā koncentrējas pie fermām, elevatoriem, dzirnavām un gar ceļmalām, piemērotu barošanās vietu tuvumā. Latvijā mājo dzeltenās stērstes nominālpasuga — Emberiza citrinella citrinella. Ziemā reizēm ieceļo Krievijas dzeltenā stērste (E.c.erythrogenys).[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenā stērste ir viens no košākajiem dziedātājputniem mērenajā joslā, nedaudz lielāks par zvirbuli. Tā ir kompakta, ar nelielu galvu un garu asti, ķermeņa garums ir 15,5—17 cm,[6] spārnu izplētums 23—29 cm,[7] svars apmēram 31 g.[8] Kā jau sēklēdājam dzeltenajai stērstei ir spēcīgs, konusveidīgs knābis.

Dzeltenās stērstes apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņam ir koši dzeltena galva un pavēdere. Uz dzeltenajām krūtīm tumši brūnu vai olīvzaļu spalviņu svītrojums.[6] Tā mugura dzeltenbrūni raibumota, virsaste ruda. Mātīte ir dzeltenpelēka, ar intensīvāk svītrotu pavēderi un sāniem. Jaunie putni līdzīgi mātītēm.[6]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenā stērste barību galvenokārt meklē uz zemes
Dzeltenās stērstes ligzda

Vasaras periodā dzeltenās stērstes uzturas pa pāriem, bet ziemas laikā tās veido barus, kas kopīgi barojas un nakšņo. Bari bieži jaukti ar citu sēklēdāju sugu putniem.[6] Dzeltenā stērste barojas galvenokārt ar dažādām sēklām un graudiem, kurus tās parasti uzlasa uz zemes. Dzeltenās stērstes, lai arī ir uzmanīgi putniņi, nav pārāk bailīgas. Tās bieži var novērot sēžam kādā krūmā vai karājoties lielāku augu kātos, uzknābjot no tiem sēklas.[6] Vairošanās sezonas laikā dzeltenā stērste barojas arī ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenās stērstes veido monogāmus pārus un sezonas laikā var būt līdz 3 dējumiem, bet biežāk ir 2 dējumi.[7] Tās ligzdo mežmalās, krūmājos, ūdenskrātuvju malās, tām patīk, ja tuvumā ir augstu augu pļavas. Dzeltenā stērste neligzdo, kamēr krūmiem nav attīstījušās lapas. Mātīte tuvu pie zemes, krūmu vai lielu augu apakšējos zaros vij kausveida ligzdu,[7] izmantojot zāli, lapas un sūnas, nobeigumā ligzdu izklājot no iekšpuses ar matiem vai ļoti smalkām zālītēm. Dējumā ir 2—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas.[6] Jaunie putni izlido 11—13 dienu vecumā.[7] Dzeltenā stērste parasti dzīvo līdz 3 gadu vecumam.[8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenajai stērstei ir 3 pasugas:[1][4][9]

  • Dzeltenās stērstes nominālpasuga (Emberiza citrinella citrinella) — sastopama Eiropā līdz Krievijas rietumiem;
  • Britu salu dzeltenā stērste (E.c.calliginosa) — sastopma Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijas ziemeļrietumos;
  • Krievijas dzeltenā stērste (E.c.erythrogenys) — sastopama no Krievijas rietumiem līdz areāla austrumu galam Sibīrijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]