Staņislavs Soltāns

Staņislavs Soltāns Stanisław Sołtan Personīgā informācija Dzimis 1756. gada 27. augustā Berdičiva, Braclavas vaivadija (tagad Ukraina) Miris 1836. gadā (79—80 gadu vecumā) Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Latvija) Nodarbošanās muižnieks, politiķis Vecāki Staņislavs Soltāns, Helēna Rēmere Dzīvesbiedre Franciska Teofīla Radvila, Konstance Tapļicka Bērni Vladislavs Hieronīms Soltāns

Staņislavs Soltāns (poļu: Stanisław Sołtan, 1756—1836) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs. Sloņimas stārasts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1756. gada 27. augustā Berdičivā bajāra Staņislava Soltāna un viņa sievas Helēnas, dzimušas Rēmeres, ģimenē. 1782. gadā kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas galminieku ģenerālmajora pakāpē. 1788. gadā viņu ievēlēja par Seima deputātu (1788—1792). Krievijas impērijas iebrukuma laikā 1792. gadā bēga uz Saksiju, 1794. gadā piedalījās Kostjuško sacelšanās organizēšanā. Pēc tās apspiešanas viņš līdz 1796. gadam atradās izsūtījumā Kazaņā.

Napoleona karu laikā 1806.—1807. gadā mēģināja izraisīt sacelšanos Lietuvā, 1808. gadā aizbēga uz Varšavas hercogisti. 1812. gada kara laikā bija Lietuvas pagaidu valdības loceklis. Pēc Napoleona sakāves devās bēgļu gaitās, kopā ar ģimeni dzīvoja Jelgavā. Miris 1836. gadā Jelgavā.