Iestājies jezuītu ordenī Viļņā 1772. gadā. Ordinēts 1786. gadā. Poētikas un retorikas pasniedzējs jezuītu kolēģijāsPolackā (1788—1789) un Mahiļovā (1789—1790). Garīdznieks un franču valodas pasniedzējs Daugavpilī (1791—1792), garīdznieks Polackā (1792—1793). Vēlākos gados jezuītu skolu prefekts Mahiļovā (1793-1795, 1802-1804), Vicebskā (1795—1797), Daugavpilī (1797—1799), Oršā (1799—1802) un Polackā (1804—1810). Pēc tam — bīskapa Jana Benislavska teologs (1810—1812) un jezuītu Baltkrievijas provinciāla Aloiza Landesa sekretārs (1813—1814). Vēlāk kļuva par Oršas jezuītu kolēģijas rektoru (1814—1817, 1819—1820), bet pēc tam par jezuītu Baltkrievijas provinciāli. 1820. gadā jezuīti no Krievijas Impērijas tika padzīti. Staņislavs Sventohovskis kļuva par jezuītu Austrijas ImpērijasGalīcijas provinciāli. Piedalījies jezuītu ģenerālkongregācijā. Miris mūsdienu Polijas teritorijā.