Starptautiskā civilās aviācijas konvencija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Čikāgas konvencijas parakstīšana
statuss ✔ spēkā esošs
parakstīts 1944. gada 7. decembrī
vieta Čikāga
sāk darboties no 1947. gada 5. marta līdz 4. aprīlim un turina darboties arī pašlaik
depozitārijs ASV valdība
Konvencijas oriģināl valodas angļu, franču, spāņu, krievu

Starptautiskā civilās aviācijas konvencija (angļu: Convention on International Civil Aviation) jeb Čikāgas konvencija ir konvencija, kas nosaka vienotu pieeju standartu kopumam aviācijā. Latvija ir to valstu skaitā, kuras tai ir pievienojušās. Tas ir globālās aviācijas ietvara dokuments dalībvalstu attiecību uzlabošanai. Līgums paredz katras valsts suverenitāti tās gaisa telpā. Šo dokumentu pirmo reizi parakstīja 52 valstis 1944. gada 7. decembrī Čikāgā, Ilinoisā, ASV. Kopš tā laika konvenciju saīsināti dēvē par Čikāgas konvenciju. 7. decembri kopš 1996. gada ANO Ģenerālā asambleja piemin, kā Starptautisko civilās aviācijas dienu. Faktiski konvencija stājās spēkā tikai pēc tās divdesmit sestās ratifikācijas — no 1947. gada 5. marta līdz 4. aprīlim un turpina darboties pašlaik. Tā paša gada oktobrī Starptautiskā civilās aviācijas organizācija kļuva par ANO specializēto aģentūru.

Pirms Čikāgas konvencijas darbojās divas konvencija: Parīzes (kopš 1919. g.) — Konvencija par aeronavigācijas noteikumiem un Havannas (kopš 1928. g.) — Konvencija par komercaviāciju, kuras tūlīt pēc Čikāgas konvencijas ieviešanas tika denonsētas (uzteiktas).

Konvencijai 30 dn laikā var pievienoties jebkura ANO vai ar šo organizāciju saistīta valsts, kura pirms tam ASV valdībai ir nosūtījusi paziņojumu par pievienošanos konvencijai, par ko tiek informētas visas dalībvalstis.

Konvencija vienādi turpina darboties gan kara, gan ārkārtējās situācijas apstākļos neatkarīgi, kuras valstis konfliktē.

Lai konvencijai pievienotos citas valstis, kuras viena no otras ir sagrābušas teritorijas un tās darbību attiecinātu uz šīm sagrābtajām teritorijām (valstīm), ir vajadzīga to valstu piekrišana, kuras ir bijušas sagrābtas, pietam to ir jāatļauj kādai vispārējai starptautiskai miera uzturēšanas organizācijai. Tad Asamblejā ar 4/5 balsīm uz tās nosacījumiem var uzņemt šo valsti ar visām tās teritorijām.

Ja ANO Ģenerālā Asambleja, kādas valsts valdībai iesaka liegt darbību ANO izveidotās aģentūrās vai arī izraida no ANO, tā automātiski pārtrauc būt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalsts, ja ANO šajā ziņā nebija pieļāvusi attiecīgu izņēmumu. Valsts pēc izraidīšanas var atgriezties Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā, ja pēc pieteikuma iesniegšanas to atbalsta Padome. Tām Organizācijas dalībvalstīm, kurām uz laiku ir liegts izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts tiesības un privilēģijas, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas pieprasījuma liedz šīs Organizācijas dalībvalsts tiesības un privilēģijas.

Konvenciju groza Asamblejā ar 2/3 balsu un tālāk vismaz ar šīm 2/3 dalībvalstu ratifikācijām. Ja pārējās dalībvalstis kavējās pieņemt konvencijas grozījumu ratifikāciju paredzētajā termiņā, Asambleja attiecīgās valstis var izraidīt no organizācijas.

Konvenciju denonsē attiecīgai dalībvalstij par to paziņojot ASV valdībai ne ātrāk kā 3 gadus pēc konvencijas stāšanās spēkā, par ko ASV valdība nekavējoties informē visas dalībvalstis. Denonsēšana notiek 1 gada laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Konvencija turpina darboties attiecībā uz pārējām dalībvalstīm.

Termini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa pārvadājumi — jebkura regulāra gaisa kuģu satiksme pasažieru, pasta vai kravu publiskai pārvadāšanai;

Nekomerciāla pietura — nosēšanās ar jebkuru mērķi, izņemot pasažieru uzņemšanu un izsēdināšanu, kravas vai pasta iekraušanu vai izkraušanu;

Starptautiski gaisa pārvadājumi, kuri notiek vairāk nekā vienā valsts teritorijā.

Starptautiskie standarti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija pieņem un vajadzības gadījumā laiku pa laikam groza starptautiskos standartus un ieteicamo praksi un procedūras attiecībā uz:

  1. sakaru sistēmām un aeronavigācijas līdzekļiem, tostarp uz zemes marķēšanu;
  2. lidostu un nosēšanās zonu tehniskajām īpašībām;
  3. lidojumu noteikumu un gaisa satiksmes vadības prakses noteikumiem;
  4. ekspluatācijas un tehniskā personāla licencēšanu;
  5. gaisa kuģa lidotspēju;
  6. gaisa kuģa reģistrēšanu un identificēšanu;
  7. meteoroloģiskās informācijas iegūšanu un apmaiņu;
  8. žurnāliem;
  9. aeronavigācijas kartēm;
  10. muitas un imigrācijas procedūrām;
  11. gaisa kuģiem briesmās un aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu

un citiem ar aeronavigācijas drošību, regularitāti un efektivitāti saistītiem jautājumiem, kas laiku pa laikam var kļūt aktuāli (37.pants).

Ja dalībvalstis atkāpjas no starptautiskajiem standartiem un prakses, jo tos nespēj nodrošināt pilnā apmērā, Starptautiskajai Civilās aviācijas aģentūrai nekavējoties jāpaziņo par pieļautajām atšķirībām. Grozot starptautiskos standartus visiem un neieviešot tos valstī uz vietas, attiecīgajai valstij Padomi par atšķirībām jāinformē 60 dn laikā, kā arī jāpiedāvā savus priekšlikumus. Padome nekavējoties ziņo visām pārējām līguma valstīm par šīm atšķirībām (38. pants).

Pielikumus ar starptautiskajiem standartiem pieņem piedaloties balsošanā 2/3 Padomes locekļu un par tiem Padome ziņo katrai dalībvalstij. No paziņojuma saņemšanas brīža tas stājas spēkā 3 mēnešu laikā vai ilgākā laikā, ja to noteikusi Padome, ja vien dalībvalstu vairākumam pret to nav iebildumu.

Pielikumi attiecībā uz standartiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācija savos pielikumos periodiski apkopo aktuālos standartus un praksi. Tie ir šādi:

Pielik.

nr.

Sēj.,

ja ir

Piel.

daļa nr.

Standarts vai prakse
1 Sertifikātu izdošana aviācijas personālam
2 Lidojumu noteikumi
3 1 Meteoroloģiskais nodrošinājums starptautiskajai aeronavigācijai
3 2 Meteoroloģiskais nodrošinājums starptautiskajai aeronavigācijai
4 Aeronavigācijas kartes
5 Izmantojamās mērvienības gaisa un zemes operācijās
6 1 Gaisa kuģu ekspluatācija. Starptautiskais komerciālais gaisa transports. Lidmašīnas.
6 2 Gaisa kuģu ekspluatācija. Starptautiskā vispārējā aviācija. Lidmašīnas.
6 3 Gaisa kuģu ekspluatācija. Starptautiskie lidojumi. Helikopteri
7 Gaisa kuģu nacionālās un reģistrācijas zīmes
8 Gaisa kuģu lidotspēja
9 Formalitāšu vienkāršošana
10 1 Aeronavigācijas telekomunikācijas. Radionavigācijas palīglīdzekļi
10 2 Aeronavigācijas telekomunikācijas. Sakaru noteikumi, ieskaitot noteikumus ar PANS statusu
10 3 1 Aeronavigācijas telekomunikācijas. Sakaru sistēmas. Digitālās datu pārraides sistēmas
10 3 2 Aeronavigācijas telekomunikācijas. Sakaru sistēmas. Balss sakaru sistēmas
10 4 Aeronavigācijas telekomunikācijas. Uzraudzības sistēmas un izvairīšanās no sadursmēm
10 5 Aeronavigācijas telekomunikācijas. Aviācijas radiofrekvenču spektra izmantošana
11 Gaisa satiksmes pakalpojumi
12 Meklēšana un glābšana
13 Aviācijas negadījumu un incidentu izmeklēšana
14 1 Lidlauki. Lidlauku projektēšana un ekspluatācija
14 2 Lidlauki. Helikopteru lidlauki
15 Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi
16 1 Vides aizsardzība. Aviācijas dzinēju trokšņu piesārņojums
16 2 Vides aizsardzība. Aviācijas dzinēju izmeši
17 Drošība. Starptautiskās civilās aviācijas aizsardzība pret nelikumīgu iejaukšanos
18 Bīstamu kravu droša pārvadāšana ar gaisa transportu
19 Lidojumu drošības vadība

Sertifikātu un licenču neatbilstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa kuģi vai personāls ar nepilnīgiem sertifikātiem vai licencēm nepiedalās starptautiskajā aeronavigācijā, ja vien konkrētā līguma valsts šādu aeronavigāciju speciāli ir pieļāvusi.

Lidotspējas neatbilstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikvienam gaisa kuģim vai tā daļai, attiecībā uz kuru pastāv starptautisks lidotspējas vai kvalitātes standarts un kura tā lidotspējas sertifikācijas laikā kādā jomā neatbilst šim standartam, tās lidotspējas sertifikātā detalizēti atzīst šo neizpildi.

Ja gaisa kuģa vai tā aprīkojuma prototipa sertifikācija attiecīgā līguma valsts iestādē sākta agrāk nekā trīs gadus pēc standarta stāšanās spēkā, jauno standartu nepiemēro.

Personu licenču neatbilstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikvienai licencētai personai, kas pilnībā neatbilst nosacījumiem, kuri starptautiskajā standartā noteikti attiecībā uz tās klases licenci vai sertifikātu, licencē atzīst visus neizpildītos punktus.

Ja personāla licence izdota agrāk nekā vienu gadu pirms jaunā kvalifikācijas standarta stāšanās spēkā, izsniegtās licences paliek spēkā piecus gadus pēc jaunā standarta pieņemšanas.

Valsts un civilo gaisa kuģu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Militāros, muitas un policijas gaisa kuģus uzskata par valsts gaisa kuģiem konvencijas izpratnē. Valstīm jāizdod tādi valsts gaisa kuģošanas noteikumi, lai tie neapdraud civilo gaisa kuģu satiksmi. Valsts gaisa kuģa pārlidojumu pāri citas valsts teritorijai veic tikai ar īpašu nolīgumu. Visā pārējā konvencija attiecas tikai uz civilo gaisa kuģu satiksmi.

Gaisa telpas izmantošanas noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgums neļauj notriekt civilos gaisa kuģus. Ja gaisa kuģis bez atļaujas izmanto suverēnas valsts gaisa telpu, to drīkst pārtvert. Pietam ir aizliegts nepildīt pavēles. Par nepakļaušanos pavēlēm ir paredzēti bargi sodi vietējā likumdošanā. Civilā gaisa kuģa izmantošana "ne civilajiem" mērķiem ir aizliegta.

Konvencija atļauj gan regulāros, gan neregulāros lidojumus gaisa telpā. Neregulārajos pārvadājamos grūti sasniedzamajos reģionos (piemēram, augsti kalni, klintis) vai nekontrolējamās aeronavigācijas zonās drošības dēļ, gaisa kuģim jāievēro paredzētos maršrutus vai jāsaņem īpaša lidojuma atļauja. Regulāru pārvadājumu veikšanai ir jāsaņem īpaša šīs valsts atļauja. Tāpat, lai veiktu bezpilota gaisa kuģu lidojumus jāsaņem īpaša dalībvalsts atļauja (8. pants). Līguma 7.pants neatļauj kabotāžu ar tām dalībvalstīm vai to lidsabiedrībām, kuras nav pievienojušās konvencijai. Vietās, kur dalībvalstis nosaka lidojumiem aizliegtās zonas, nedrīkst pieļaut dalībvalstu diskrimināciju regulārajiem lidojumiem, vienām lidojumus atļaujot, citām aizliedzot. Tāpat nedrīkst nevajadzīgi traucēt aviosatiksmi. Tādus strīdus risina Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. Tāpat arī vietējos aviācijas noteikumus piemēro visiem vienādus bez izņēmumiem, nešķirojot pa valstīm. Visiem gaisa kuģiem ir jāievēro vietējie noteikumi, par ko vietējos likumos ir paredzēta atbildība.

Katra valsts var aizliegt vai regulēt fotoaparātu lietošanu gaisa kuģī virs tās teritorijas (36. pants).

Muitas procedūras un pārvadāšanas noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa kuģus, kuri ielido un arī nosēžas citas valsts teritorijā pakļauj visus vienādi šīs valsts muitas u.c. pārbaudēm to noteiktajās lidostās, ja to paredz šo valstu noteikumi. Valstij jāpublicē datus par visām savām muitas lidostām un par to jāinformē Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija.

Kravu un pasažieru pārvadājumi, kā arī apkalpes pārvietošanās notiek saskaņā ar vietējiem noteikumiem.

Valstis ir vienojušās, ka tās efektīvi darbosies, lai nepieļautu ļoti bīstamu infekciju izplatīšanos ar aviāciju.

Katrai valstij, gaisa kuģim nosēžoties, ir tiesības pārmeklēt gaisa kuģi un pārbaudīt dokumentu atbilstību, to nepamatoti nekavējot.

Valstīs izdod īpašus noteikumus vai citādi, lai atvieglotu un paātrinātu pārvietošanos ar gaisa kuģiem starp Līgumslēdzēju valstu teritorijām un lai nepieļautu nevajadzīgu gaisa kuģu, apkalpes, pasažieru un kravas aizkavēšanu, jo īpaši, piemērojot tiesību aktus saistībā ar imigrāciju, karantīnu, muitu un muitošanu.

Atbrīvojumi no muitas maksām un muitas maksājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par gaisa kuģa ielidošanu vai pārlidošanu nav jāveic muitas nodokļu priekšapmaksa saskaņā ar vietējiem noteikumiem (24.pants). Gaisa kuģa ekspluatācijai nepieciešamie materiāli (degviela, rezerves daļas u.tml.) no muitas nodokļiem un pārbaudes maksām ir atbrīvotas. Atbrīvojumus neattiecina uz izkrautajām kravām, kurus pietam saskaņā ar vietējām normām var paredzēt paturēt muitas uzraudzībā.

Rezerves daļas un aprīkojumu, ko ieved Līgumslēdzējas valstī, lai to izmantotu citas Līgumslēdzējas valsts gaisa kuģī, kas nodarbojas ar starptautisku aeronavigāciju, ieved bez muitas nodokļa, bet var būt paredzēts šos priekšmetus paturēt muitas uzraudzībā.

Lidostu infrastruktūra un aeronavigācijas aprīkojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskajām lidostām jāsniedz pakalpojumi visiem gaisa kuģiem vienādā veidā, neparedzot ekskluzīvas tiesības savām vai citām nacionālajām lidsabiedrībām. Visiem maksājumiem par tiem pašiem pakalpojumiem jābūt vienādiem.

Valstis, cik tās uzskata par realizējumu, nodrošina lidostas, radiosakaru pakalpojumus, meteoroloģiskos pakalpojumus un citu aeronavigācijas aprīkojumu, lai atvieglotu starptautisko aeronavigāciju, saskaņā ar standartiem un praksi, ko periodiski iesaka konvencija.

Valstīm ir tiesības noteikt starptautiskos maršrutus un tam izmantojamās lidostas.

Ja Padomes ieskatā dalībvalsts lidostas vai cits aeronavigācijas aprīkojums, tostarp radio un meteoroloģiskie pakalpojumi, nav atbilstoši drošai, regulārai, efektīvai un ekonomiskai esošo vai iecerēto starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai, Padome apspriežas tieši ar attiecīgo valsti un citām iesaistītajām valstīm, lai rastu līdzekļus situācijas uzlabošanai, un var sniegt ieteikumus šajā nolūkā. Dalībvalsts drīkst nepiekrist ieteikumiem. Dalībvalsts var vienoties ar Padomi par šādu ieteikumu īstenošanu. Ja valsts to neizlemj, Padome pēc šīs valsts pieprasījuma var piekrist segt visas izmaksas vai to daļu. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Padome var uzņemties segt arī ekspluatācijas izdevumus aeronavigācijas drošības un tās kapacitātes palielināšanai. Ja šo mērķu īstenošanai nepieciešama zeme, dalībvalsts ar Padomi vienojas par tās taisnīgu izmantošanu.

Gaisa kuģis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa kuģis pieder tai valstij, kurā tas reģistrēts saskaņā ar tās tiesību aktiem. Uz katra gaisa kuģa, kas nodarbojas ar starptautisko aeronavigāciju, ir atbilstošas valsts piederības un reģistrācijas zīmes. Gaisa kuģi nevar likumīgi reģistrēt vairāk kā vienā valstī, bet tā reģistrācijas valsti var mainīt. Gaisa kuģa reģistrācijas valsts vai Starptautiskā civilās aviācijas organizācija pēc pieprasījuma sniedz informāciju citai valstij par gaisa kuģa reģistrāciju un īpašumtiesībām. Pietam visām valstīm par to jāinformē Starptautiskā civilās aviācijas organizācija.

Gaisa kuģošana jebkādā veidā pa kādas valsts teritoriju nerada iebildumus un zaudējumus par gaisa kuģa uzbūves pienācīgi reģistrēto patentu, valstī, kurā tas lido. Dalībvalstis vienojās, ka šādu gaisa kuģi nedrīkst arestēt un par tā izlidošanu nedrīkst pieprasīt garantijas maksu (27. pants).

Dokumenti, kas atrodas ikvienā gaisa kuģī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gaisa kuģa reģistrācijas apliecība;
  2. Gaisa kuģa lidotspējas sertifikāts, ko starptautiskai aeronavigācijai izdod vai atzīst par derīgu gaisa kuģa reģistrācijas valstī;
  3. Atbilstošas licences katram pakalpes loceklim. Ikviena gaisa kuģa pilotam un pārējiem ekspluatācijas apkalpes locekļiem uz katra gaisa kuģa, kas veic starptautisku aeronavigāciju, ir kvalifikācijas sertifikāti un licences, kuras izdevusi vai par derīgām atzinusi gaisa kuģa reģistrācijas valsts. Ikvienai valstij ir tiesības savā teritorijā neatzīt citas līguma valsts izsniegtos sertifikātus saviem valsts piederīgajiem (32. pants b punkts). Lidotspējas sertifikātus un kvalifikācijas sertifikātus un licences, ko izdevusi vai par derīgām atzinusi gaisa kuģa reģistrācijas valsts, atzīst par derīgām citas līguma valstis, ja prasības, saskaņā ar kurām šādi sertifikāti vai licences izdotas, ir pietiekamas Konvencijai, vai pārsniedz šīs prasības (33. pants);
  4. Gaisa kuģa bortžurnāls, kurā reģistrē ziņas par gaisa kuģi, tā apkalpi un katru reisu, kā to prasa Konvencija;
  5. Ja gaisa kuģis ir aprīkots ar radioiekārtu, tad gaisa kuģa radiostacijas licence izdota tajā valstī, pa kuru lido gaisa kuģis. Radioraidīšanas iekārtu lieto tikai tie pakalpes locekļi, kuriem uz to ir īpaša gaisa kuģa reģistrācijas valstī izsniegta licence;
  6. Ja gaisa kuģis pārvadā pasažierus, tad viņu vārdu un uzvārdu un iekāpšanas un galamērķa vietu saraksts;
  7. Ja gaisa kuģis pārvadā kravu, tad kravas manifests un sīkas kravas deklarācijas. Nedrīkst ievest valsts teritorijā vai vest virs tās kara munīciju vai militāro aprīkojumu, izņemot ar šīs valsts atļauju. Citu kravu pārvadājumus savā teritorijā var aizliegt, ja aizliegumu attiecina visām valstīm vienādi. Ierobežojumus neuzliek gaisa kuģī pārvadātām tā ekspluatācijas un navigācija iekārtām, kā arī apkalpes un pasažieru drošības iekārtām.

Briesmas un nelaimes gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis savā teritorijā apņēmās sniegt visu iespējamo palīdzību briesmās nonākušiem gaisa kuģiem, kā arī koordinētā meklēšanā.

Gadījumā, ja nelaimes gadījums ar upuriem un smagi ievainotajiem gaisa kuģim notiek citā valstī šī gaisa kuģa tehnisko problēmu dēļ, valsts, kuras teritorijā tas notika iespēju robežās veic visu apstākļu izmeklēšanu, saskaņā ar procedūru, kuru var ieteikt Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. Gaisa kuģa reģistrācijas valstij ir tiesības nozīmēt izmeklēšanas novērotājus pēc savstarpējās informācijas apmaiņas. Pēc izmeklēšanas rezultātiem uz reģistrācijas valsti nosūta ziņojumu ar secinājumiem par izmeklēšanas rezultātiem.

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju veido Asambleja, Padome un tādas struktūras, kādas var būt vajadzīgas, t. sk. Aeronavigācijas komisija.

Organizāciju finansē tās dalībvalstis.

Dalībvalstu pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalībvalstīm ir pienākumi padomei iesniegt ziņojumus par savu starptautisko lidsabiedrību pārvadājumiem, statistiku, finansēm un to avotiem.(67. pants)

Strīdu atrisināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strīdi, kurus izlemj Padomē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja dalībvalstis savstarpējās domstarpības nespēj atrisināt sarunu ceļā, viena no strīda pusēm vēršas Padomēe un tā strīdu izlemj. Ja Padomes locekļi ir strīdus puse, viņi nebalso. Padomes lēmumu drīkst pārsūdzēt šķīrējtiesā, par kuru vienojas strīda puses, vai Pastāvīgajā starptautiskajā tiesā. Par ikvienu šādu pārsūdzību Padomi informē sešdesmit dienu laikā pēc Padomes izlemtā lēmuma strīdā.

Šķīrējtiesas procedūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja dalībvalstu strīdā iesaistītā valsts Padomes lēmumu pārsūdz, kā arī nepiekrīt Pastāvīgās starptautiskās tiesas statūtiem, kā arī nespēj vienoties par pieņemamas šķīrējtiesas izvēli, katra strīda puse izvirza pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri izvirza trešo šķīrējtiesnesi. Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm, kas ir strīda puse, neizvirza šķīrējtiesnesi trīs mēnešu laikā no pārsūdzības dienas, tad šīs valsts vārdā šķīrējtiesnesi var iecelt Padomes priekšsēdētājs no Padomes uzturēta kvalificēto un pieejamo personu saraksta. Ja trīsdesmit dienu laikā šķīrējtiesneši nevar vienoties par trešo šķīrējtiesnesi, Padomes priekšsēdētājs to izvēlas no iepriekšminētā saraksta. Tad šķīrējtiesneši kopīgi veido šķīrējtiesu. Šķīrējtiesa izveido savu procedūru un pieņem savus lēmumus ar balsu vairākumu. Padome var noteikt procesuālus jautājumus jebkādas kavēšanās gadījumā.

Pārsūdzības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja vien Padome nenolemj citādi, tad jebkāds Padomes lēmums par to, vai starptautiska lidsabiedrība, kas darbojas atbilstīgi Čikāgas konvencijas noteikumiem, paliek spēkā, ja vien to neatceļ pārsūdzības ceļā. Padomes lēmumi visos citos jautājumos, ja tos pārsūdz, tiek apturēti līdz pārsūdzības izlemšanai. Pastāvīgās starptautiskās tiesas un šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši.

Lidsabiedrības sodīšana par nepakļaušanos lēmumam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katra dalībvalsts apņemas nepieļaut tādas lidsabiedrības darbību tās gaisa telpā, ja Padome ir izlēmusi, ka attiecīgā lidsabiedrība nepakļaujas galīgajam lēmumam.

Valsts sodīšana par nepakļaušanos lēmumam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asambleja aptur ikvienas dalības valsts balsstiesības Asamblejā un Padomē, ja tā nepilda saistības.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]