Stelmuže
| Stelmuže | |
|---|---|
| Ciems | |
| Stelmužė | |
 | |
  Stelmuže | |
| Koordinātas: 55°49′37″N 26°13′05″E / 55.82694°N 26.21806°EKoordinātas: 55°49′37″N 26°13′05″E / 55.82694°N 26.21806°E | |
| Valsts |
 Lietuva |
| Apriņķis | Utenas apriņķis |
| Rajons | Zarasu rajons |
| Seņūnija | Imbradas seņūnija |
| Pirmoreiz minēts | 1533 |
| Augstums | 155 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 34 |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
 Stelmuže Vikikrātuvē | |
Stelmuže (lietuviešu: Stelmužė), agrāk arī Stelmuiže, ir ciems Lietuvas ziemeļaustrumos, pie pašas Latvijas robežas (1 km attālumā). Attālums līdz rajona centram Zarasiem 14 km, līdz Viļņai 160 km. Ciems izvietojies ļoti paugurainā apvidū Aukštaitijas augstienē pie Stelmužes ezera.
Stelmužes koka baznīca pirmo reizi avotos pieminēta 1650. gadā, saglabājusies līdz mūsdienām. Pie baznīcas aug Stelmužes ozols, kas ir koks ar lielāko apkārtmēru Lietuvā (9,6 m vidukļa augstumā), vecākais ozols Lietuvā un viens no vecākajiem Eiropā.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzskata, ka Stelmužes ezera krastā esot atradusies pils. Vēlāk pils vietā uzcelta muiža. Rakstos Stelmužes muiža pirmoreiz minēta 1533. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Valmieras pilī parakstīja lēņa aktu, kas paredzēja Stelmužes (vācu: Steinensee) un Raudines (vācu: Rautensee) muižu izlēņot Dinaburgas pils kapteinim Heinriham fon Berkenam par ilggadēju uzticīgu kalpošanu un priekšzīmīgu rīcību.[3][4]
Saimniecībai vēršoties plašumā, Stelmužes muiža kļuva par galveno Berkenu pārvaldes centru, no kā dzimta apsaimniekoja 8000 ha lielu platību, tostarp, vairākas apkārtējās pusmuižas. Kā Stelmužes pusmuiža izveidojās arī vēlākā Kamarišķu muiža. 18. gadsimtā valdījumu pārņēma Kurzemes muižnieku Felkerzāmu dzimta, 19. gadsimtā — Valujevi, bet 20. gadsimtā — Hāni un Repši.
1919. gada augusta beigās Stelmuži līdz ar Ilūkstes apriņķa dienvidu daļu ieņēma Lietuvas armija un jau septembrī centās panākt vietējo iestāžu un iedzīvotāju pakļaušanos Lietuvas varas iestāžu rīkojumiem.[5]
Līdz 1921. gadam Stelmuže bija Ilūkstes apriņķa Stelles pagasta administratīvais centrs. Latvijas—Lietuvas robežas demarkācijas rezultātā Stelmuži līdz ar 25 km garu un līdz 5 km platu joslu no Raudines līdz Grendzei pievienoja Lietuvai,[6] kur tā ietilpa Zarasu apriņķa Imbradas pagastā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rodiklių duomenų bazė - Oficialiosios statistikos portalas». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Visit Zarasai. Stelmužes muiža.». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ Thomas Thöniß. «Lost Places & Unlost Places Baltikum Herrenhäuser in Kurland, Lettland S - Z. Steinensee - Stelmuze, Stelmuize, Kurland - Litauen» (vācu). Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ Theodor Casimir Rudolph Bercken. Familie von Bercken (vācu). Berlīne : Wilhelm Greve, Berlin SW, 1894. 13. lpp. Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Par mata tiesu no bruņota konflikta. Latvijas un Lietuvas robežstrīdu vēsture». LA.LV (latviešu). 2018-05-06. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijā.
- ↑ Kęstutis Vaškelis. Turisto atlasas. Viļņa : Mintis, 1994. 53. lpp.
- ↑ «Lietuvas apdzīvotās vietas: Lietuvas pirmās tautskaites dati (1923). Kauņa: Finanšu ministrija. Centrālais statistikas birojs, 1925. gads.». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Lietuvas PSR lauku apdzīvotās vietas 1959. un 1970. gadā (Vissavienības tautas skaitīšanas dati). Viļņa: Lietuvas PSR Ministru padomes Centrālā statistikas pārvalde, 1974. gads.». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, 3. sējums (R-Ž). Viļņa: Mažosios lietuviškosios tarybinės enciklopedijos, 1971, 297. lpp.
- ↑ «Lietuvas PSR lauku apdzīvotās vietas (1979. gada Vissavienības tautas skaitīšanas dati). Viļņa: Lietuvas PSR Centrālā statistikas pārvalde, 1982». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Lauku apdzīvotās vietas (1989. gada tautas skaitīšanas dati). Viļņa: Lietuvas Statistikas departaments, 1993.». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Utenas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji. Viļņa: Lietuvas statistika, 2003.». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Apdzīvoto vietu iedzīvotāji: Lietuvas Republikas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Viļņa: Lietuvas statistika, 2013.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.