Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882).

Felkerzāmi (vācu: Fölkersahm, Völckersahm) vai Felkezambi (vācu: Fölkersamb) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15. gadsimtā ieceļoja Livonijā.

Vēsture

Par savu priekšteci dzimta uzskata Heinrihu no Folkerzemas (latīņu: Heinricus de Volckersen), kurš 13. gadsimtā dzīvojis tagadējā Folksenā Lejassaksijā. 1432. gadā Rīgas arhibīskaps Henings Šarpenbergs Heinriham Folkersheimam tagadējā Vaidavas pagastā piešķīra Veļķu muižu (Hohenbergen, Welkenhof), kas dzimtas īpašumā saglabājās līdz pat 1816. gadam. Dzimtas Kurzemes atzara ciltstēvs bija Johans no Felkerzāmas (Fölkersam, miris 1557), kas bija cēlies no Kuršu kāpām un 1519. gadā Vācu ordeņa valsts Dinaburgas komturijā ieguva savā īpašumā Kalkūnes muižu.

Savukārt Frīdrihs no Felkerzāmas 1559. gada janvārī vadīja Rīgas arhibīskapa vasaļu karaspēku Livonijas kara kaujā pie Tirzas pret iebrukušo Maskavijas karaspēku. Kaujā krita lielākā daļa latviešu karavīru un apmēram 400 bruņinieki, ieskaitot pašu Felkerzāmu, kura līķis vēlāk tika svinīgi apbedīts Rīgas Doma baznīcā.

1620. gadā Felkerzāmu dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā. Kalkūnes muižas dzimtkungs Melhiors fon Felkerzāms (1601–1665) bija Kurzemes hercogistes diplomāts, Vilhelms fon Felkerzāms (1712–1791) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants Septiņgadu karā pret Prūsiju, Jēkabs Joahims fon Felkerzāms (1759–1810) bija artilērijas ģenerālis, bet Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766–1848) Vidzemes civilgubernators, viņa dēls Hamilkārs fon Felkerzāms - Vidzemes landmaršals un Vidzemes guberņas Zemes reformas autors.

Krievijas impērijas valdība 1853. un 1862. gadā atzina Felkerzāmu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Dmitrijs fon Felkerzāms (1846-1905) bija Krievijas impērijas kontradmirālis, miris Krievijas—Japānas kara laikā.

Dzimtas locekļi

• Melhiors fon Felkerzāms (Melchior von Fölckersam, 1601–1665), Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs
• Oto Frideriks Felkerzāms (Otto Fryderyk Felkersamb, ?–1709), Poļu Inflantijas vaivads
• Vilhelms fon Felkerzāms (Wilhelm von Völkersahm, 1712–1791), Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants Septiņgadu karā
• Adams Evalds Felkerzambs (Adam Ewald Felkerzamb, 1734–1794), Poļu Inflantijas vaivads
• Gustavs Georgs fon Felkerzāms (Gustav Georg von Völckersahm, 1734–1801), diplomāts
• Jēkabs Joahims fon Felkerzāms (Jakob Joachim von Völckersahm, 1759–1810), artilērijas ģenerālis
• Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (Georg Friedrich von Fölkersahm, 1766–1848), Vidzemes civilgubernators
• Gustavs fon Felkerzāms (Gustav von Fölkersahm, Густав Ефимович фон Фёлькерзам, 1799–1849), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors
• Hamilkārs fon Felkerzāms (Hamilkar von Fölkersahm, 1811–1856), Vidzemes landmaršals un Vidzemes guberņas Zemes reformas autors
• Dmitrijs fon Felkerzāms (Дмитрий Густавович фон Фёлькерзам, 1846–1905), Krievijas impērijas kontradmirālis
• Hamilkārs fon Felkerzāms (Гамилька́р Евге́ньевич Фелькерза́м, 1854—1929), Krievijas impērijas 3. un 4. Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas
• Kurts Kristofs fon Felkerzambs (Kurt Christoph von Fölkersamb, 1857–1928), Vācijas impērijas armijas ģenerālleitnants
• Armīns fon Felkerzāms (Magnus Conrad Armin von Fölkersam, 1861–1917), mākslas vēsturnieks, kolekcionārs
• Hanss-Hennings fon Felkerzambs (Hans-Henning von Fölkersamb, 1889–1984), Vācijas impērijas armijas ģenerālmajors
• Adriāns fon Felkerzāms (Adrian von Fölkersam, 1914–1945), Waffen-SS virsnieks

• 
  Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms
• 
  Hamilkārs fon Felkerzāms
• 
  Dmitrijs fon Felkerzāms
• 
  Hamilkārs fon Felkerzāms (Valsts Domes deputāts)
• 
  Armīns fon Felkerzāms
• 
  Adriāns fon Felkerzāms (vidū)

Literatūra

• Baltische Historische Kommission (Hrsg.): Föl(c)kersa(h)m (Völckersahm) In: BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital. Göttingen 2012
• Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 3,1: Kurland, Görlitz o.J., S. 235–254
• Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, Band 1, Görlitz 1929, S. 479–496