Pāriet uz saturu

Felkerzāmi

Vikipēdijas lapa
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882).

Felkerzāmi (vācu: Fölkersahm, Völckersahm) vai Felkezambi (vācu: Fölkersamb) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15. gadsimtā ieceļoja Livonijā.

Par savu priekšteci dzimta uzskata Heinrihu no Folkerzemas (latīņu: Heinricus de Volckersen), kurš 13. gadsimtā dzīvojis tagadējā Folksenā Lejassaksijā. 1432. gadā Rīgas arhibīskaps Henings Šarpenbergs Heinriham Folkersheimam tagadējā Vaidavas pagastā piešķīra Veļķu muižu (Hohenbergen, Welkenhof), kas dzimtas īpašumā saglabājās līdz pat 1816. gadam. Dzimtas Kurzemes atzara ciltstēvs bija Johans no Felkerzāmas (Fölkersam, miris 1557), kas bija cēlies no Kuršu kāpām un 1519. gadā Vācu ordeņa valsts Dinaburgas komturijā ieguva savā īpašumā Kalkūnes muižu.

Savukārt Frīdrihs no Felkerzāmas 1559. gada janvārī vadīja Rīgas arhibīskapa vasaļu karaspēku Livonijas kara kaujā pie Tirzas pret iebrukušo Maskavijas karaspēku. Kaujā krita lielākā daļa latviešu karavīru un apmēram 400 bruņinieki, ieskaitot pašu Felkerzāmu, kura līķis vēlāk tika svinīgi apbedīts Rīgas Doma baznīcā.[1]

1620. gadā Felkerzāmu dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā. Kalkūnes muižas dzimtkungs Melhiors fon Felkerzāms (1601–1665) bija Kurzemes hercogistes diplomāts, Vilhelms fon Felkerzāms (1712–1791) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants Septiņgadu karā pret Prūsiju, Jēkabs Joahims fon Felkerzāms (1759–1810) bija artilērijas ģenerālis, bet Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766–1848) Vidzemes civilgubernators, viņa dēls Hamilkārs fon Felkerzāms - Vidzemes landmaršals un Vidzemes guberņas Zemes reformas autors.

Krievijas impērijas valdība 1853. un 1862. gadā atzina Felkerzāmu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Dmitrijs fon Felkerzāms (1846-1905) bija Krievijas impērijas kontradmirālis, miris Krievijas—Japānas kara laikā.

Dzimtas locekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Baltische Historische Kommission (Hrsg.): Föl(c)kersa(h)m (Völckersahm) In: BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital. Göttingen 2012
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 3,1: Kurland, Görlitz o.J., S. 235–254
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, Band 1, Görlitz 1929, S. 479–496
  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500-1600. 120-121 lpp.