Sumpurnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Riharda Zariņa 1908.—1911. gada ofortsKurbads un sumpurnis”

Sumpurnis latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju). Dzīvojis lielos mežos un ģērbies koku lapām. Satrakojušies sumpurņi uzbrukuši cilvēkiem, tos saplosot, apēdot to miesu un izdzerot asinis. Ja cilvēkus uzreiz neēduši, sumpurņi tos sasējuši un līdz ēšanai turējuši gūstā pie sevis.[1]

Sumpurņiem bijis arī ķēniņš un citi sumpurņu augstdzimušie, kuru goda zīme bijusi pagarā aste, bet tuvākie sumpurņu radinieki bijuši suņi. Dažkārt sumpurņi jaukti ar vilkačiem. Par sumpurņiem, tāpat kā vilkačiem, citus varēja noburt arī burvji, apjožot tiem apkārt jostu, kas burvestības atcelšanai pašiem vai kādam citam bijusi jāatraisa vai jāpārplēš.[1]

1929. un 2019. gadā ar nosaukumu „Sumpurņa pils” noticis Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 220. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
  2. «Izziņots Mākslas akadēmijas karnevāls 'Sumpurņa pils'». Delfi. 2018. gada 27. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. Decembris. Skatīts: 2019. gada 2. februārī.