Pāriet uz saturu

Svētupe

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi Ziemeļvidzemē. Par citām jēdziena Svētupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Svētupe
Svētupe pie Kuiķules
Svētupe pie Kuiķules
Svētupe un Dūņezers.
Svētupe un Dūņezers.
Izteka Dūņezers
57°32′41″N 24°41′49″E / 57.54472°N 24.69694°E / 57.54472; 24.69694
Ieteka Rīgas līcis
57°41′6″N 24°21′30″E / 57.68500°N 24.35833°E / 57.68500; 24.35833Koordinātas: 57°41′6″N 24°21′30″E / 57.68500°N 24.35833°E / 57.68500; 24.35833
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 58 km
Kritums 49 m  
Gada notece 0,15 km³ 
Baseina platība 475,2 km² 
Galvenās pietekas Lūdiņupe, Pērļupe
Svētupe Vikikrātuvē

Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Limbažu novadā. Iztek no Dūņezera. Upe tek pa Metsepoles līdzenumu, baseinā daudz mežu un purvu. Augštece tek pa seklu, pārpurvotu ieleju, vidustece — pa pa dziļu (līdz 10 m pie Pāles) ieleju. 4 km garā Jaunupe Svētupes lejteci savieno ar Salacu. Mīt ālanti, līdakas, raudas, asari, sapali, zuši.[1]

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Šķirstiņi, Pāle, Lauva, Kuiķule, Avotkalns, Svētciems. Upi šķērso autoceļi A1 un P12.

Svētupes nosaukums pirmo reizi parādās 18. gadsimta kartēs. Tā Vilhelma Kristiana Frībes 1798. gadā veidotajā Livonijas kartē minēta 'Sweet fluss', Ludviga Augusta Mellina kartē — 'Swet uppe' (1798). Vidzemes guberņas pārskata kartē 1839. gadā — 'Sweht uppe'.

Upes lībiskais nosaukums nav zināms. Iespējams, līvu valodas vārdsakni ar nozīmi 'svēt-' var atrast 19. gadsimtā minētajā apdzīvotas vietas paralēlajā nosaukumā 'Püög'. Tādā gadījumā latvieši burtiski pārtulkoja grūti izrunājamo (Püög joug) upes lībisko nosaukumu.

Kreisās:
Arupīte
Ķulaurga
km
16
5
Labās:
Lūdiņupe
Šķirstiņa
Pērļupe
Sausupe
Vedamurga
km
22

21
11
8
  1. Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 182. lpp.
  • Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā. Juris Urtāns. 2015. ISBN 978-9934-8570-1-0
  • Kursīte J., Noriņa R. Svētupe krustām šķērsām. - Rīga: Nordik, 2016. - 445 lpp. : il.
  • Laime S., Urtāns J. Svētupes lībiešu upurala. - Rīga: Nordik, 2016. - 216 lpp. : il.