Svilpējzaķi

Svilpējzaķi; Ochotona (Link, 1795)
	Amerikas svilpējzaķis (Ochotona princeps)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Zaķveidīgie (Lagomorpha)
Dzimta	Svilpējzaķu dzimta (Ochotonidae)
Ģints	Svilpējzaķi (Ochotona)
Iedalījums
	30 sugas, kas ietilpst 3 apakšģintīs: ziemeļu svilpējzaķi (Pika); krūmu—stepju svilpējzaķi (Ochotona); kalnu svilpējzaķi (Conothoa);
	Svilpējzaķi Vikikrātuvē

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints. Svilpējzaķu dzimtā ir vēl 17 izmirušas ģintis. Savukārt svilpējzaķu dzimta ir viena no trim zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) dzimtām. Svilpējzaķu ģintī ir 30 sugas. Tos mēdz dēvēt arī par pīkstuļiem. Savu nosaukumu tie ieguvuši, pateicoties pīkstēšanai brīdī, kad ielec pazemes alā.

Latvijā neviena no svilpējzaķu sugām nedzīvo. Tās pamatā dzīvo Āzijā, Austrumeiropā un Ziemeļamerikā. Svilpējzaķi ir labi piemērojušies aukstam klimatam un dzīvei akmeņainās kalnu nogāzēs, kurās var atrast daudzas dabīgas slēptuves, lai gan ir sugas, kas alas rok pašas. Sugas, kas pašas rok alas, pamatā dzīvo stepē. Eirāzijas kalnos svilpējzaķi bieži savās slēptuvēs dalās ar sniega žubītēm, kas ligzdas iebūvē svilpējzaķu alās.^[1]

Izskats un īpašības

Altaja svilpējzaķi (*Ochotona alpina*) mūsdienās iespējams ir izmiruši, pēdējie dati par šiem dzīvniekiem iegūti 1970. gados

Svilpējzaķi ir mazi, kāmjiem līdzīgi dzīvnieki, īsām kājām, apaļām ausīm un īsām astēm.^[2] To ķermeņa garums ir apmēram 18—20 cm, aste ir īsāka nekā 2 cm, atkarībā no sugas tie sver 75—290 g.

Tāpat kā zaķi, svilpējzaķi pēc paēšanas izdala mīkstas, zaļas fekālijas, kuras tūlīt apēd. Tikai pēc tam, kad barība iziet caur gremošanas sistēmu otro reizi, tā ir sagremota pilnībā, un tad fekālijas, kuras sauc par spirām, ir blīvas un tumši brūnas.

Svilpējzaķi barojas tikai ar augiem, tie parasti ir zāle, grīšļi, krūmu zariņi, sūnas un ķērpji. Tāpat kā citiem zaķveidīgajiem svilpējzaķiem nav ilkņu, bet ir 2 pāri lielu priekšzobu, kas piemēroti graušanai.

Akmeņu dabīgajās slēptuvēs dzīvojošajiem svilpējzaķiem pēcnācēju ir mazāk nekā pazemes alās dzīvojošajiem radiniekiem. Kalnu svilpējzaķu metiens parasti ir mazāks par 5 mazuļiem, toties stepju svilpējzaķiem mazuļu ir vairāk un metieni biežāk. Grūsnības periods svilpējzaķiem parasti ir 25—30 dienas.^[1]

Uzvedība

Svilpējzaķi ir dienas dzīvnieki vai arī tie var būt aktīvi krēslas stundās. Jo augstāk kalnos dzīvo svilpējzaķi, jo izteiktāk tie ir aktīvi dienas laikā. Visaktīvākie tie ir īsi pirms ziemas. Svilpējzaķi neguļ ziemas miegu, tāpēc savās alās uzkrāj barību, lai aukstā laikā gan miga būtu silta, gan tuvumā būtu pieejams ēdamais. Svilpējzaķi vāc zāli, to izžāvē saulē un tikai tad, kad zāle ir kļuvusi par sienu, ievelk to migā. Bieži tie sauso zāli viens no otra nozog, tad starp tiem izceļas kautiņi un strīdi. Strīdoties svilpējzaķi kļūst neuzmanīgi, un to tūlīt izmanto plēsīgie putni un seski.

Eirāzijas svilpējzaķi parasti dzīvo ģimenēs, un radniecīgas ģimenes veido lielākas grupas. Svilpējzaķu kolonija kopīgi vāc zāli ziemai, to uzmana un sargā no svešiem svilpējzaķiem. Dažas svilpējzaķu sugas ir teritoriālas un apsargā noteiktu teritoriju. Ziemeļamerikas svilpējzaķu sugas, kā Amerikas svilpējzaķis (Ochotona princeps) un apkakles svilpējzaķis (Ochotona collaris) ir vientuļnieces un no sabiedrības izvairās.

Sistemātika

Svilpējzaķu dzimta (Ochotonidae)
- Svilpējzaķu ģints (Ochotona)
  - apakšģints Pika: ziemeļu svilpējzaķi
    - suga Altaja svilpējzaķis (Ochotona alpina)
    - suga Sudrabsvilpējzaķis (Ochotona argentata)
    - suga Apkakles svilpējzaķis (Ochotona collaris)
    - suga Hofmaņa svilpējzaķis (Ochotona hoffmanni)
    - suga Ziemeļu svilpējzaķis (Ochotona hyperborea)
    - suga Mongolijas svilpējzaķis (Ochotona pallasi)
    - suga Amerikas svilpējzaķis (Ochotona princeps)
    - suga Turučanas svilpējzaķis (Ochotona turuchanensis)
  - apakšģints Ochotona: krūmu—stepju svilpējzaķi
    - suga Pelēkais svilpējzaķis (Ochotona cansus)
    - suga Melnlūpu svilpējzaķis (Ochotona curzoniae)
    - suga Daurijas svilpējzaķis (Ochotona dauurica)
    - suga Tsing-linga svilpējzaķis (Ochotona huangensis)
    - suga Nubra svilpējzaķis (Ochotona nubrica)
    - suga Stepes svilpējzaķis (Ochotona pusilla)
    - suga Afganistānas svilpējzaķis (Ochotona rufescens)
    - suga Tibetas svilpējzaķis (Ochotona thibetana)
    - suga Tomasa svilpējzaķis (Ochotona thomasi)
  - apakšģints Conothoa: kalnu svilpējzaķi
    - suga Ķīnas rudais svilpējzaķis (Ochotona erythrotis)
    - suga Foresta svilpējzaķis (Ochotona forresti)
    - suga Gaoligonga svilpējzaķis (Ochotona gaoligongensis)
    - suga Glovera svilpējzaķis (Ochotona gloveri)
    - suga Himalaju svilpējzaķis (Ochotona himalayana)
    - suga Ili svilpējzaķis (Ochotona iliensis)
    - suga Kozlova svilpējzaķis (Ochotona koslowi)
    - suga Ladakas svilpējzaķis (Ochotona ladacensis)
    - suga Lielausu svilpējzaķis (Ochotona macrotis)
    - suga Muli svilpējzaķis (Ochotona muliensis)
    - suga Melnais svilpējzaķis (Ochotona nigritia)
    - suga Roila svilpējzaķis (Ochotona roylei)
    - suga Turkmenistānas svilpējzaķis (Ochotona rutila)
- ģints †Alloptox
- ģints †Amphilagus
- ģints †Bellatona
- ģints †Cuyamalagus
- ģints †Desmatolagus
- ģints †Gripholagomys
- ģints †Hesperolagomys
- ģints †Kenyalagomys
- ģints †Lagopsis
- ģints †Ochotonoides
- ģints †Ochotonoma
- ģints †Oklahomalagus
- ģints †Oreolagus
- ģints †Piezodus
- ģints †Russellagus
- ģints †Sinolagomys
- ģints †Titanomys

† - izmirusi dzīvnieku grupa

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Kawamichi, Takeo (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 726–727. ISBN 0-87196-871-1
↑ ADW:Family Ochotonidae

Ārējās saites

As West warms, some fear for tiny mountain dweller
The trek of the pika
Svilpējzaķu foto (animaldiversity)
Pikas: Ochotonidae
Pika (Rock Rabbit)

[ka-1] 1,0 ^1,1 Kawamichi, Takeo (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 726–727. ISBN 0-87196-871-1

[2] ADW:Family Ochotonidae

[1]

[2]