Gomeļa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gomeļa
Гомель
Paškeviču pils Gomeļā
Paškeviču pils Gomeļā
Karogs: Gomeļa
Karogs
Ģerbonis: Gomeļa
Ģerbonis
Gomeļa (Baltkrievija)
Gomeļa
Gomeļa
Koordinātas: 52°26′04″N 30°58′30″E / 52.43444°N 30.97500°E / 52.43444; 30.97500Koordinātas: 52°26′04″N 30°58′30″E / 52.43444°N 30.97500°E / 52.43444; 30.97500
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Gomeļas apgabals
Rajons apgabala nozīmes pilsēta
Rakstos 1142
Pilsētas tiesības 1670
Augstums 135 m
Iedzīvotāji (2016)
 • kopā 521 452
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa www.gorod.gomel.by
Gomeļa Vikikrātuvē

Gomeļa jeb Homjeļa (baltkrievu: Гомель, krievu: Гомель) ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs. Otra lielākā Baltkrievijas pilsēta.

Pilsētā bāzētais hokeja klubs HK Gomeļa, kas 2003. gadā izcīnīja Baltkrievijas Ekstralīgas čempiones titulu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sena apmetne radimiču zemē. Pirmoreiz rakstos pieminēta Ipatija hronikā kā viena no Čerņigovas kņazistes pilsētām. Ap 1335. gadu iekļāvās Lietuvas lielkņazistē, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā 1670. gadā tai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1772. gadā pēc pirmās Polijas dalīšanas pilsēta iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.

1850. gadā cauri Gomeļai izbūvēja lielceļu Pēterburga - Kijeva, bet 1873.gadā Liepājas - Romnu dzelzceļa līniju, kas strauji palielināja Gomeļas izaugsmi. 1918. gada 1.martā Gomeļu ieņēma vācu karaspēks, bet 1919. gada 14. janvārī Sarkanā armija. 1920. gada novembrī Gomeļu ieņēma Staņislava Bulaka-Balahoviča karaspēks.

1926. gadā, paplašinot Baltkrievijas PSR, Gomeļa tiek iekļauta tajā. 2.pasaules kara laikā vācu varas iestādes iznīcināja gandrīz visus pilsētas ebreju iedzīvotājus (apmēram 1/3 no pirmskara iedzīvotājiem).

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (83,42 %), krievi (10,85 %) un ukraiņi (3,11 %).

Gomeļa ir poļu politiķa Mareka Edelmana (Marek Edelman, 1922 — 2009), diska metējas Irinas Jatčankas (Ірына Ятчанка, 1965), repera Serjogas (Серёга, 1976), politiķa Sergeja Sidorska (Сяргей Сідорскі, 1954), riteņbraucēja Kanstancina Sivcova (Канстанцін Сіўцоў, 1982) un matemātiķa Ļeva Šņireļmans (Лев Ге́нрихович Шнирельма́н, 1905 – 1938) dzimtā pilsēta.

Pilsētā uzaudzis psihologs Ļevs Vigodskis (Лев Семёнович Вы́готский, 1896 – 1934). No 1905. līdz 1914. gadam vietējā ģimnāazijā mācījās aviokonstruktors Pāvels Suhojs (Павел Осипович Сухой, 1895 — 1975). Pilsētas skolā mācījies politiķis Andrejs Gromiko (Андре́й Андре́евич Громы́ко, 1909 – 1989). Oktobra revolūcijas laikā pilsētā sacelšanos vadīja politiķis Lazars Kaganovičs (Ла́зарь Моисе́евич Кагано́вич, 1893 – 1991).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]