Mazira

Vikipēdijas lapa
Mazira
Мазыр
Mazira
Ģerbonis: Mazira
Ģerbonis
Mazira (Baltkrievija)
Mazira
Mazira
Atrašanās vieta Baltkrievijā
Koordinātas: 52°03′00″N 29°14′00″E / 52.05000°N 29.23333°E / 52.05000; 29.23333Koordinātas: 52°03′00″N 29°14′00″E / 52.05000°N 29.23333°E / 52.05000; 29.23333
Pilsētas tiesības 1795
Platība
 • Kopējā 36,74 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 105 321
 • blīvums 3 062/km²
Laika josla UTC+2 (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa www.mymozyr.info
Mazira Vikikrātuvē

Mazira (baltkrievu: Мазыр) jeb Mozira (krievu: Мозырь) ir pilsēta Baltkrievijas dienvidos, Gomeļas apgabalā, Maziras rajona administratīvais centrs. Tā atrodas Pripetes upes krastā, 133 km uz dienvidiem no Gomeļas un 320 km uz dienvidiem no Minskas. Pilsētā ir Baltkrievijas lielākā osta pie Pripetes upes. Mazirā dzīvo 112,5 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem baltkrievi ir 84,6%, krievi — 10,4%, ukraiņi — 3,4% un poļi — 0,3%. 15 kilometrus uz dienvidiem no Maziras atrodas viens no diviem Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Pilsētu ar uzņēmumu savieno tramvaja līnija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1150. gadā kā Kijivas Krievzemes apdzīvotā vieta. Atradās Kijivas, Čerņigovas, vēlāk Turovas kņazistes sastāvā. No 14. gadsimta vidus - Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 1756. gadā ieguva pilsētas tiesības. Pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas otrās dalīšanas 1793. gadā. 1917. gada decembrī pilsētā nodibinājās padomju vara. No 1918. gada decembra līdz 1920. gada martam Moziru kontrolēja bija Ukrainas Tautas republikas spēki, bet no 1920. gada 5. marta līdz 29. jūnijam - Polijas karaspēks. 1920. gada oktobrī Moziru ieņēma ģenerālis Staņislavs Bulak-Balahovičs un izveidoja Baltkrievijas Tautas republikas armijas atsevišķo vienību (Отдельный отряд войск Белорусской Народной Республики). 14. novembrī viņš sevi pasludināja par Baltkrievijas tautas armijas virspavēlnieku, bet jau novembra vidū kaujās pret Sarkano armiju šī karaspēka vienība cieta smagu sakāvi, atkāpās uz Polijas karaspēka kontrolē esošo Baltkrievijas daļu un 5. decembrī tika izformēta un internēta.

Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 22. augusta līdz 1944. gada 14. janvārim Mozira atradās vācu okupācijā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazirā dzimuši revolucionāre Gesja Geļfmana (Геся Мировна Гельфман, 1855 — 1882), bērnu Eirovīzijas konkursa uzvarētāja Ksenija Sitņika (Ксенія Міхайлаўна Сітнік, 1995), futbolists Andrejs Varankovs (Андрэй Мікалаевіч Варанкоў, 1989).

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltkrievijas Republikas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 1. janvāri pa apgabaliem, rajoniem, pilsētām un pilsētciematiem.