TU3

Vikipēdijas lapa
TU3/T47.0 (ТУ3)
— Dīzeļlokomotīve —
TU3/T47.0 (ТУ3)
Pamatinformācija
Ražotājvalsts Karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija
Rūpnīca ČKD-Sokolovo
Ražošanas gadi 1954—
Sliežu platums 750 mm
Darbības veids maģistrālā kravas-pasažieru
Konstruktīvais ātrums 50 km/h
Tehniskie dati
Asu formula 2o-2o
Dzinēja tips dīzeļdzinējs 12V170DR
Dzinēja jauda 184 kW
Transmisijas tips elektriskā
Izmantošana
Valstis

Karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija

Karogs: Padomju Savienība PSRS

TU3 ir četrasu maģistrālā kravas, pasažieru šaursliežu dīzeļlokomotīve, paredzēta darbam PSRS Satiksmes ceļu ministrijas šaursliežu dzelzceļos.

Lokomotīves vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokomotīve tika izstrādāta 1954. gadā Čehoslovākijā, rūpnīcā ČKD-Sokolovo. Sākotnējais lokomotīves apzīmējums Čehoslovākijas dzelzceļu sistēmā bija T47. Eksportam uz PSRS lokomotīves ieguva jaunu sērijas apzīmējumu TU3 "trešā tipa šaursliežu dīzeļlokomotīve" (тепловоз узкоколейный, тип третий).

Eksports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Savienībā šīs lokomotīves tika importētas, sākot ar 1957. gadu.

Lokomotīvju ekspluatācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokomotīves TU3-001 un TU3-002 tika ekspluatētas Mazajā Oktobra dzelzceļā Ļeningradā. Pēc tam abas lokomotīves tika norakstītas. Tas, kas palika pāri no lokomotīves TU3-001, atrodas Oktobra rūpnīcas teritorijā un ir sagatavots sagriešanai metāllūžņos, kura tika nozīmēta uz 2012. gada janvāri. Lokomotīve TU3-002 tika nodota Lavasāres (Igaunija) šaursliežu dzelzceļa muzejam. Vēl viena TU3 sērijas lokomotīve mūsdienās tiek ekspluatēta Ļvovas bērnu dzelzceļā.

TU3 tipa lokomotīves izmantotas arī Latvijā. Lokomotīve TU3-004 tika ekspluatēta Brocēnu cementa un šīfera kombinātā[1], bet TU3-035 — Rīgas bērnu dzelzceļā.[2]

Lokomotīvju novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokomotīve tika projektēta smagā tipa kravas/pasažieru vilcienu vilkšanai pa šaursliežu dzelzceļiem, dēļ kā tai bija liels saķeres svars - 30,5 t. Tas bija viens no iemesliem, kas nodrošināja to, ka lokomotīves PSRS dzelzceļos "neiedzīvojās", lokomotīvju ekspluatācijai bija nepieciešami smagā tipa sliežu ceļi, kādi bija tikai PSRS satiksmes ceļu ministrijas pārziņā. Vietējo dzelzceļu īpašniekiem nebija iespēju izmantot šāda tipa sliežu ceļus, to pārziņā bija vieglā tipa sliežu ceļi, uz kuriem šīs lokomotīves izmantošana bija burtiski neiespējama, dēļ tās lielās slodzes. Tāpat sakarā ar to, ka lokomotīvei bija diezgan gara ekipāžas daļas garenbāze, tā slikti izbrauca maza rādiusa ceļa līkumus.

Tehniskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dīzeļdzinējs: 12V170DR
  • Dīzeļdzinēja jauda: 300 ZS
  • Galvenā ģeneratora jauda: 184 kW
  • Konstruktīvais ātrums: 50 km/h
  • Vilkmes spēks: 6,6 t (ilgstoša darba režīmā)
  • Lokomotīves garums: 12690 mm
  • Lokomotīves platums: 2422 mm
  • Lokomotīves augstums(no sliedes galviņas): 3325 mm
  • Degvielas rezerve: 500 l
  • Eļļas rezerve: 80 l
  • Ūdens rezerve: 300 l
  • Smilšu rezerve: 200kg

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]