Tarahomilaki
| Tarahomilaki Tarachomylax Barwick, Campbell et Mark-kurik, 1997 | |
|---|---|
 Tarachomylax oepiki (holotips). | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
| Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
| Dzimta | Dipterīdas (Dipteridae) |
| Ģints | Tarahomilaki (Tarachomylax) |
Tarahomilaki (Tarachomylax) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas. Dzimtu 1997. gadā aprakstīja austrāliešu paleontologs Kentons Kampbels, jaunzelandiešu paleontologs Rihards Barviks un igauņu paleontoloģe Elga Marka-Kurika. Šīs zivis dzīvoja apakšdevona laikā (emsa) un bija izplatītas Oktobra Revolūcijas salā, Severnaja Zemļa arhipelāgā. Vienīgā zināmā šīs ģints suga ir Tarachomylax oepiki Barwick, Campbell et Mark-Kurik, 1997. Šie ir senākie zināmie dipterīdu dzimtas pārstāvji.
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dermālie kauli ir klāti ar kosmīnu. Galvaskausa platuma attiecība pret garumu ir 0,75. I kauli savstarpēji nesaskaras aiz B kaula. A kaula nav. C kauli ir ļoti variabli, un veido sēriju no 2 līdz 4 atsevišķiem kauliem. Ir vairāki D kauli. E kauli, kā arī L-P sērijas kauli ir nelieli un apmēram vienādai lieluma. Y kauls ir viens vai arī pāris. Ir pineālais atvērums. Purna priekšējā daļa pārkaulojas vāji. Vaigu apgabals ir saīsināts salīdzinājumā ar citām apakšdevona formām. Bedrīšu līnijas uz B kaula ir īsas un asimetriskas, un nesavienojas ar tādām uz J kaula. Sānu līnijas kanāls iet pa Y kaulu uz X kaulu, kur sadalās supra- un infraorbitālajos kanālos. Supraorbitālais kanāls tālāk iet pa K kaulu. Sensoro poru atveres visvairāk ir purna apgabalā un retākas uz citiem galvaskausa kauliem. Zobu plātnes ir gandrīz plakanas, ar 7-8 zobu rindām. Pterigoīdās plātnes nesaaug pa viduslīniju, taču saskaras savā starpā un šī saskares zona ir klāta ar neregulāras formas dentikliem. Neliels skaits regulārāku dentiklu koncentrējas plātņu labiālajos apgabalos, vagās starp zobu rindām. Jauni zobi plātņu labiālajās malās papildinās no kaula bazālā slāņa. Katru zobu apņem diskrēts emaljas slānis. Zvīņu pārklāšanās apgabals ir apjozts ar sīku pauguriņu līniju, kas robežojas ar kosmīna klāto ārējo zvīņas apgabalu, un ar īpaši poraina kaula līniju šī apgabala priekšpusē. Kosmīns uz zvīņām ir ar īpašu ķīļveidīgu struktūru, kas orientēta gar zvīņu ornamentējuma ķīļiem.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 390. lpp.