Tasas Stesimbrots
| ||||||||||
| ||||||||||
Tasas Stesimbrots (sengrieķu: Στησίμβροτος) bija sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs, sofists un dzejnieks, Kimona un Perikla laikabiedrs un, dzīvojot Atēnās, bija dedzīgs Perikla pretinieks.
Tasas Stesimbrots dzima 470 gadā pr.Kr. Tasas salā, Egejas jūras ziemeļdaļā, un, kā parasti mēdza būt antīkajos laikos, viņa vārdam tika pievienota arī dzimšanas vieta "Tasa". Plutarhs stāsta, ka Kimons, karojot pret palikušajām persiešu varas struktūrām Trāķijā, militāri vērsās arī pret Tasu, kas 465. gadā pr.Kr. atšķēlās no Atēnām. Sakaujot tasiešus jūras kaujā, viņš piespieda pilsētu padoties. Pēc Kimona veiktajām represijām pret Tasas opozīcijas grupām salā arī Stesimbrots bija padzīts no dzimtās pilsētas un pārcēlās uz Atēnām.
Stesimbrots ir pazīstams, pirmkārt, kā literārā pētījuma par Homēru autors. Sengrieķu drāmas specialists, profesors Viktors Jarho atzīmē mitoloģiju kā tradīciju, kura sākas ar Homēra komentētājiem Lampsakas Metrodoru un Tasas Stesimbrotu. Viņš arī uzrakstīja darbu par mistērijām, kurš, kā runāja, atšķīrās no līdzīgiem darbiem ar savu polemisko toni.
Vēl viņš bija uzrakstījis politisku pamfletu par Temistoklu, Tukidīdu un Periklu, turklāt, nevis lai novērtētu šo vīru nopelnus, bet lai izplatītu visāda veida anekdotes un tenkas. Tā par Periklu viņš uzrakstīja, ka viņa vēsās attiecības ar dēlu ir tādēļ, ka tas pavedināja savu paša vedeklu. Ulrihs fon Vilamovics-Mellendorfs asi kritizēja Stesimbrotu un raksturoja to kā senatnes "žurnālistu", kas uzrakstījis tendenciozus tenku tekstus pret viņam netīkamajiem atēniešu politiķiem mūsdienu "revolveru preses" garā. Plutarhs savos "Dzīves aprakstos", kuros viņš atstāsta un salīdzina grieķu un romiešu valstsvīru un oratoru biogrāfijas, vienpadsmit reizes atsaucās uz Stesimbrotu, vairākkārtīgi atzīmējot neprecizitātes viņa sniegtajās ziņās. Bet vācu akadēmiķis Valters Burkerts atpazina Tasas Stesimbrotā tā saucāmā "Papirusa no laukiem" autoru.
Savukārt, Ksenofonta "Dzīrēs" Sokrāts par Stesimbrotu izsakās pozitīvi, vērtējot to kā Homēra eksagētu, kurš spēj viņa darbos izskaidrot dziļāku jēgu asprātīgu, lielākoties alegorisku interpretāciju veidā. Literatūras vēsturnieks Kārlis Rozenkrancs par Stesimbrota skolnieku uzskatīja zinātnieku un dzejnieku Kolofonas Antimahu, kurš viens no pirmajiem publicēja kritiskus komentārus attiecība uz Homēra poēziju.
Tasas Stasimbrota darbu fragmentus publicēja Kārlis Vilhelms Millers savā «Fragmenta Historicorum Graecorum» 2. sējumā.