Tauriņziežu dzimta
| Tauriņziežu dzimta Fabaceae | |
|---|---|
 Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) |
| Sinonīmi | |
|
Leguminosae Papilionaceae | |
| Iedalījums | |
|
3 apakšdzimtas:
| |
 Tauriņziežu dzimta Vikikrātuvē | |
Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta. Tauriņziežu dzimtā aptuveni 700 ģintīs ir apvienotas ap 20 tūkstošiem dažādu augu sugu. Tā pēc šī rādītāja ir trešā lielākā segsēkļu dzimta aiz orhideju un asteru dzimtām. Tauriņzieži aug teju vai visā pasaulē, izņemot Arktiku, Antarktīdu un tuksnešus.
Dzimtas nosaukums ir veidots pēc augu zieda izskata, kas izskatās līdzīgi tauriņiem. Tie lielākoties ir lakstaugi; tauriņziežu koki un krūmi aug tikai tropos. Visu dzimtas augu augļi ir pākstis vai pogaļas. Ziedi ir izvietoti ķekaros vai galviņās. Lapas ir staraini vai plūksnaini saliktas. Uz saknēm ir gumiņi, kuros ir gumiņbaktērijas.[1]
Tauriņziežu dzimtas nozīmīgākie kultūraugi ir soja, zirņi, zemesrieksti un lucernas. Augus izmanto arī lopbarībai un dekoratīvos nolūkos.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apakšdzimtas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tauriņziežu dzimta sīkāk tiek dalīta taksonos (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās ģintis):[2]
- apakšdzimta mimozu apakšdzimta (Mimosoideae)
- cilts Acacieae
- cilts Ingeae
- cilts Mimoseae
- cilts Mimozygantheae
- cilts Parkieae
- apakšdzimta cezalpīniju apakšdzimta (Caesalpinioideae)
- cilts Cassieae
- cilts Caesalpinieae
- cilts Cercideae
- cilts Detarieae
- apakšdzimta tauriņziežu apakšdzimta (Faboideae)
- cilts Abreae
- cilts Adesmieae
- cilts Aeschynomeneae
- cilts Amorpheae
- cilts Bossiaea
- cilts Brongniartieae
- cilts Cicereae
- cilts Crotalarieae
- cilts Dalbergieae
- cilts Desmodieae
- cilts Dipteryxeae
- cilts Euchresteae
- cilts Fabeae
- Dedestiņas (Lathyrus)
- Vīķi (Vicia)
- Zirņi (Pisum)
- cilts Galegeae
- Aslaiviņas (Oxytropis)
- Galegas (Galega)
- Tragantzirņi (Astragalus)
- cilts Genisteae
- cilts Hedysareae
- Esparsetes (Onobrychis)
- cilts Hypocalypteae
- cilts Indigofereae
- cilts Loteae
- Pērkonamoliņi (Anthyllis)
- Seradellas (Ornithopus)
- Vanagnadziņi (Lotus)
- Vainadzītes (Coronilla)
- cilts Millettieae
- cilts Mirbelieae
- cilts Phaseoleae
- Sojas (Glycine)
- cilts Podalyrieae
- cilts Psoraleeae
- cilts Robinieae
- cilts Sophoreae
- cilts Swartzieae
- cilts Thermopsideae
- cilts Trifolieae
- Āboliņi (Trifolium)
- Amoliņi (Melilotus)
- Blaktenes (Ononis)
- Lucernas (Medicago)
- Sierāboliņi (Trigonella)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai, 1. daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 179. lpp. ISBN 978-9934-0-1884-8.
- ↑ «Tauriņziežu dzimta - Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-08-01.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tauriņziežu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|