Tālā Varavīksne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tālā Varavīksne
Tālā Varavīksne
Grāmatas latviešu izdevuma vāks
Autors(-i) brāļi Strugacki
Oriģinālais
nosaukums
Далёкая Радуга
Tulkotājs R. Blūms
Valsts Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Valoda krievu
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika
Izdota 1963
Izdota latviski 1970
Lappuses 187
OCLC 4983091

"Tālā Varavīksne" ir padomju rakstnieku Arkādija un Borisa Strugacku 1963. gadā sarakstīts zinātniski fantastisks stāsts.

Doma par šī darba veidošanu brāļiem Strugackiem radās 1962. gadā pēc Stenlija Krāmera filmas On the Beach noskatīšanās. Šī filma stāsta par cilvēces pēdējām dienām, tai ejot bojā pēc kodolkatastrofas.

Latviešu valodā grāmatu sērijā "Fantastikas pasaulē" laidusi klajā izdevniecība "Zinātne" 1970. gadā. Tulkojis R.Blūms, mākslinieks E.Kļaviņš.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Darbības laiks nav norādīts, taču Gorbovskis, citējot A.Kuprina stāstu "Divkauja", piebilst: "Tas tika teikts pirms trim gadsimtiem". Stāsts "Divkauja" sarakstīts 1905. gadā, tātad stāsta "Tālā Varavīksne" darbība norisinās 22. gadsimta beigās vai 23. gadsimta sākumā.
  • Darbības vieta — tālais kosmoss, planēta Varavīksne.
  • Sociālā iekārta — attīstītais komunisms.

Darbība norisinās vienas diennakts laikā. Planētu Varavīksne zinātnieki jau 30 gadus izmanto eksperimentu veikšanai, tai skaitā eksperimentiem ar nulles transformāciju. Pēc katra veiktā nulles transformācijas eksperimenta uz planētas rodas Vilnis — divas milzīgas enerģētiskās sienas, kas virzās no planētas poliem uz ekvatoru, savā ceļā sadedzinot visu organisko. Līdz šim Vilni bija izdevies apstādināt ar "haribdu", enerģiju slāpējošu iekārtu palīdzību.

Kārtējā nulles transformācijas eksperimenta rezultātā ir radies jauna tipa Vilnis ar milzīgu, iepriekš nenovērotu jaudu, tas sāk virzīties pāri planētai, iznīcinot visu savā ceļā.

Tiek uzsākta steidzama zinātnieku, viņu ģimeņu un uz planētas atrodošos tūristu evakuācija uz ekvatoru, kur atrodas Galvaspilsēta.

Varavīksnei tuvojas liels transporta kuģis "Bulta", taču tas nepagūs atlidot līdz katastrofai. Uz planētas ir tikai viens zvaigžņu kuģis, tas ir nelielas ietilpības desanta kuģis "Tariels", kura komandieris ir Leonīds Gorbovskis. Kamēr Varavīksnes Padome spriež, kurus un ko glābt, Gorbovskis vienpersoniski pieņem lēmumu evakuēt no planētas bērnus un, cik iespējams, vērtīgākos zinātniskos materiālus.

Pēc Gorbovska pavēles no "Tariela" tiek noņemtas visas iekārtas, kas paredzētas starpzvaigžņu lidojumiem un tas tiek pārvērsts par pašgājēju kosmisko baržu. Tagad kuģis var uzņemt ap simtu bērnu no Varavīksnes, iziet orbītā un sagaidīt "Bultu". Pats Gorbovskis un kuģa ekipāža paliks uz Varavīksnes tāpat kā gandrīz visi pieaugušie, sagaidot brīdi, kad pie Galvaspilsētas sastapsies abi Viļņi. Skaidrs, ka šie ļaudis ir nolemti bojā ejai.

Gorbovska parādīšanās virknē vēlāko Strugacku darbu liek domāt, ka vai nu "Bultas" kapteinim izdevās paveikt neiespējamo un sasniegt Varavīksni pirms Viļņu sastapšanās uz ekvatora, vai arī Viļņi, uz ekvatora sastopoties, savstarpēji neitralizēja viens otru, atbilstoši zinātnieku veiktajiem aprēķiniem. Romānā "Vabole skudru pūznī" aprakstīta attīstīta nulles teleportācijas kabīņu sistēma, tātad eksperimenti ar nulles teleportāciju tomēr beigušies ar panākumiem.