Teodors Līventāls
| ||||||||||||||
Teodors Līventāls (1882—1956) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1882. gada 10. aprīlī (29. martā pēc VS) Ļaudonas pagastā. Mācījās Millera reālskolā Cēsīs, tad Viļņas telegrāfa skolā. Strādāja par pasta ierēdni (1899—1903). Studēja A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē (1910—1915), šajā laikā uzrakstīja rokasgrāmatu „Kā nodibināt un iekārtot bibliotēku” (1913).
Pēc Februāra revolūcijas bija Valkas apriņķa komisārs (1917). Kā deputāta aizvietotājs (substitūts) uz laiku kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.[1] Līdztekus bija Pašvaldības departamenta ierēdnis (1919—1920), tad Ārpusskolas izglītības kongresu padomes priekšsēdētājs (1922—1923), nodibināja un vadīja kooperatīvu "Kultūras Balss" (1918—1924).
Darbojās kā Rīgas pilsētas galvas biedrs (1923—1931), Rīgas pilsētas Revīzijas komisijas loceklis (1931—1934), Latvijas bibliotekāru biedrības priekšsēdētājs (1923—1926), Izglītības ministrijas Bibliotēku padomes vadītājs (1924—1929), žurnāla „Pašvaldības Balss” redaktors (1926—1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma Līventālu uz vairākiem mēnešiem ieslodzīja Liepājas nometnē. No 1935. gada 20. jūlija viņš bija firmas „Kultūras Draugs” īpašnieks Aspazijas bulvārī 7 un dzīvoja Bulduros.
Latvijas PSR laikā Līventālu apcietināja 1949. gada 4. aprīlī un ielodzīja Gulaga nometnē Karagandā (1949—1956). 1955. gadā viņu ievietoja Tihonovas invalīdu namā, miris 1956. gada 27. martā Karagandā.[2]