Stūra māja
| Stūra māja | |
|---|---|
 | |
  Stūra māja | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | neoklasicisms[1] |
| Atrašanās vieta |
 Brīvības iela 61, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′29.4048″N 24°7′26.796″E / 56.958168000°N 24.12411000°EKoordinātas: 56°57′29.4048″N 24°7′26.796″E / 56.958168000°N 24.12411000°E |
| Pabeigta | 1912 |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Aleksandrs Vanags |
| Oficiālais nosaukums: Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja" | |
| Aizsardzības numurs | 8684 |
| Vērtības grupa | valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | vēsture |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2009. gada 27. februāris |
| Oficiālais nosaukums: īres nams ar veikaliem | |
| Aizsardzības numurs | 7962 |
| Vērtības grupa | vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1999. gada 19. decembris |
Stūra māja ir apzīmējums ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 61, Rīgā, Latvijā. Ēkas paralēlais numurs ir Stabu iela 12.[2] Tā ir valsts nozīmes vēstures piemineklis[3] un vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[4] Ēka zināma arī ar nosaukumu Čekas pagrabi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ir 1912. gadā celts īres nams ar veikalu, pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta.[1] Šis ir bijušais Tetera nams,[5] 1920. gados kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas īpašumu, vēlāk — Latvijas Iekšlietu ministrijas īpašumu.[2]
Pirms Pirmā pasaules kara te bija Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa, 1919. gadā — Latvijas Revolucionārā kara padome.[2] PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra — Iekšlietu Tautas komisariāts un Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja.[2] Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija.[6] Pēc tam ēkai ilgstoši bijušas problēmas ar pielietojuma un nomnieka atrašanu.[7]
2003. gada 15. decembrī ēkas Stabu ielas pusē tika atklāta piemiņas zīme "Melnais slieksnis", kura tēlnieks ir Gļebs Panteļejevs, arhitekts — Andris Veidemanis, kas veltīta komunistiskā režīma upuriem.[2]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2014. gadā projekta "Rīga 2014" ietvaros šajā ēkā iekārtoja ekspozīciju "Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014".[8] Tajā ietilpa Okupācijas muzeja iekārtota ekspozīcija, ekskursija "Čekas pagrabos" gida pavadībā un piecas izstādes — "Draudzības (re)konstrukcija", "Latvieša koferis", "Par spīti visam", "10 lietu stāsti par cilvēku un varu" un kinorežisores Ilonas Brūveres iniciētais projekts "Liktens lietu muzejs".[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga : Puse, 2002. 173. lpp. ISBN 998452761-1.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Rīgas ielas: enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Priedaines. 2008. 141.—142. lpp. ISBN 978-9984-798-39-4.
- ↑ «Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
- ↑ «Īres nams ar veikaliem». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
- ↑ Lai ēkai atrastu īrniekus, renovēs Stūra mājas fasādi
- ↑ «Stūra māja (Brīvības iela 61)». Redzet.lv. Skatīts: 2014. gada 15. jūnijā.
- ↑ «Stūra mājas liktenis politiķu rokās – kas notiks ar ēku, kurā neviens negrib nomāt telpas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-07.
- ↑ «Kas ir „Stūra māja” Rīgā un kas tai kopīgs ar Doles Tautas namu?». Parkulturu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. jūnijā.
- ↑ Stūra māja Arhivēts 2014. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. no www.riga2014.org
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stūra māja.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |