Aleksandrs Vanags (arhitekts)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par arhitektu Aleksandru Vanagu. Par sportistu skatīt rakstu Aleksandrs Vanags (sportists).
Aleksandrs Vanags
Aleksandrs Vanags (1873–1919).jpg
Dzimis 1873. gada 5. martā
Liezēres pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 19. martā (46 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Jūgendstils, Nacionālais romantisms
Slavenākie darbi ap 60 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu Rīgā un citās Latvijas un Igaunijas apdzīvotajās vietās
Atbalstītāji Konstantīns Pēkšēns

Aleksandrs Vanags (dzimis 1873. gada 5. martā, miris 1919. gada 19. martā) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā. Nogalināts lielinieku terora laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā Cēsu apriņķa Liezēres pagastā kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš Rīgas Politehnikumā uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā. No 1896. gada viņš strādāja K. Pēkšēna būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras fakultātē.

1902. gadā A. Vanags Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā Alberta ielā 12, pēc tam Tērbatas ielā 48, tad viņa projektētajā namā Krišjāņa Barona ielā 37 un Tetera namā Brīvības ielā 61.

Pirmā Pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņš piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc LSPR nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā.

1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kotrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie Rīgas Centrālcietuma.[1]

Devums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Vanags cēlis Kuldīgas Lauksaimniecības biedrības namu (1908), Liezēres Lauksaimniecības biedrības namu (1908), Bulduru dārzkopības skolas (1912) un Priekuļu lauksaimniecības skolas (1912) ēkas, Jaunjelgavas komercskolu, Lielvārdes un Strenču vidusskolu ēkas, Rūjienas Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas.

A. Vanaga projektētie Rīgas nami[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.[2]

  • Aleksandra Čaka iela 55
  • Blaumaņa iela 31
  • Brīvības iela 58 un 61 (Stūra māja)
  • Ģertrūdes iela 26 un 86
  • Krišjāņa Barona iela 30, 37 (tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62
  • Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a
  • Krišjāņa Valdemāra iela 69
  • Zvaigžņu iela 2 un 24[3]
  • Ganību dambis 3 k-1

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „Baltijas Vēstnesī”),
  • Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kampe P. Aleksandrs Vanags (1873 - 1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. – 20 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]