Ilona Brūvere

Ilona Brūvere Personīgā informācija Dzimusi 1954. gada 10. jūnijā (70 gadi) Līvāni, Latvijas PSR Dzīves vieta Rīga, Latvija Pilsonība Latvija, Vācija Tautība latviete Nodarbošanās kinorežisore, scenāriste, žurnāliste, publiciste Dzīvesbiedrs Artis Rutks Bērni Matīss Rutks

Ilona Brūvere (dzimusi 1954. gada 10. jūnijā) ir latviešu kino un televīzijas režisore, žurnāliste un publiciste, dokumentālās spēles žanra aizsācēja Latvijā. Nozīmīgu savas dzīves un radošās darbības posmu aizvadījusi Vācijas Federatīvajā Republikā, kur pazīstama ar vāciskoto uzvārdu Ilona Bruver. Režisores radošajā mantojumā ir pilnmetrāžas dokumentālās filmas un īsfilmas, dokumentālās spēles žanra ekrāndarbi, televīzijas portretfilmas un autorraidījumi. Brūvere kino industrijā darbojusies gan kā režisore-inscenētāja, scenāriste, producente, montāžas režisore, aktrise, gan arī kā scenogrāfijas, tērpu un stila koncepciju autore. Pēc atgriešanās Latvijā 1990. gadā Brūvere aktīvi darbojas arī presē, televīzijā, publicistikā, veikusi vairāku daiļliteratūras darbu tulkojumus.

Dzīvesgājums

Ilona Brūvere bērnībā ar māti Irēnu Brūveri. 1957. gads

Dzimusi Līvānos kultūras darbinieka Roberta Brūvera un skolotājas Irēnas Brūveres ģimenē. 1950. gadu beigās Brūveri pārcēlās uz Rīgu, kur viņas tēvs strādāja par Kultūras un atpūtas parka direktoru. Brūveres vectēvs Antons Brūveris bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, cīnījies Cēsu 5. kājnieku pulkā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā no bermontiešiem un cīņās pret sarkanarmiešiem Latgalē. 2003. gadā apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Mācījās Rīgas 50. vidusskolā (1961–1972), tad Rīgas Kinostudijas Kinoaktieru studijā, strādājot par dokumentālo filmu (galvenokārt kinožurnāls "Padomju Latvija" ) režisoru un montāžas asistenti (1972-1979), viņas kolēģi bija Hercs Franks, Ansis Epners, Imants Brils, Varis Krūmiņš, Arvīds Krievs. 1974. gadā kļuva par Rīgas Kinostudijas Jauno kinematogrāfistu kluba prezidenti, 1977. gadā par filmu Ir jāiet ieguva Jauno kinematogrāfistu festivāla balvu Zelta gailis Viļņā. No 1975. līdz 1979. gadam Brūvere studēja žurnālistiku Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē, līdztekus strādāja par ārštata korespondenti Latvijas Radio.

Hamburga, Frankfurte, Minhene

1979. gadā Brūvere kopā ar vīru Aleksandru Ribovski pārcēlās uz dzīvi Vācijas Federatīvajā Republikā. Kinožurnāls Jaunie, kurā Brūvere kopā ar Juri Podnieku filmēja Dailes teātra iestudējumu Sapnis vasaras naktī un Sikspārņu pētnieki, 1979. gadā netika izlaists uz ekrāniem, viņas vārds vairs neparādījās arī filmu titros.

Jau 1980. gadā viņa uzsāka darbu pie filmas Und hiess Adam sein Weib Eva (Un nosauca Ādams savu sievu par Ievu), kuru Oberhauzenes filmu festivālā atzinīgi novērtēja kinorežisors Edgars Raics (vācu: Edgar Reiz). Filmas ražošanu atbalstīja jaunizveidotais Hamburgas Filmu fonds (vācu: Hamburger Filmfoerderung), kas turpmāk kļuva par visu Ilonas Brūveres Vācijas periodā tapušo pilnmetrāžas filmu finansētāju.

Ilona Brūvere Hamburgā. 1980. gads

1982. gadā uz ekrāniem iznāca otrā dokumentālās spēles žanra filma Applausordnung 1982 (Bruņinieki un karognesēji, uz skatuvi!), kam sekoja V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde (Viņš un viņa. Atmiņas). Filmas sižetiskajā izklāstā kāds rakstnieks dodas izdomātā ceļojumā kā vilciena vadītājs. Savu iedomu vilcienā viņa mūzas aizvien ir sieva, māte un mīļākā. Kinolente Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā Berlinale 1985. gadā pārstāvēja Hamburgas kino un TV režisoru apvienību Hamburger Filmbuero un to izrādīja Jaunā vācu kino forumā (Forum des Jungen deutschen Films) oficiālajā programmā Perspektiven.

1980. gados Brūvere sadarbojās ar kinorežisoriem Detlefu Buku (vācu: Detlev Buck), Klausu Gītingeru (vācu: Klaus Gietinger), Mihaelu Kecu (vācu: Michael Koetz), Bionu Šteinbornu (vācu: Bion Steinborn), Tomasu Štruku (vācu: Thomas Struck), Birgitu Durbāni (vācu: Birgit Durbahn), Janu Šiti (vācu: Jan Schuette), Berndtu Šmitu (vācu: Berndt Schmidt), Alfrēdu Jungreitmairu (vācu: Alfred Jungreithmayr), Gaboru Altoraju (ungāru: Gábor Altorjay) Hamburgā, Frankfurtē pie Mainas un Minhenē. 1984. gadā Ilona Brūvere nodibināja pati savu filmu studiju Ilona Bruver Riga HH, kas producēja Hamburgas un Frankfurtes Kultūras filmu fonda filmas, kā arī piedāvāja filmu un reklāmu montāžas pakalpojumus industrijai.

Kadrs no 1985. gada kinoesejas "V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde (Viņš un viņa. Atmiņas)

Līdztekus Brūvere aizrāvās arī ar mēmā kino klasikas ekrāndarbu restaurāciju Minhenes Kino muzejā. Kopā ar pazīstamo kino zinātnieku un Minhenes Filmu muzeja direktoru Enno Patalasu viņa restaurēja vairākus kino klasikas zelta fonda darbus - Frīdriha Vilhelma Murnava 1922. gada ekrāndarbu Nosferatu, šausmu simfonija, Frica Langa 1927. gada zinātniskās fantastikas filmu Metropole, Georga Vilhelma Pabsta 1929. gada ekrāndarbu Pandoras lāde, Roberta Vīnes 1920. gada ekspresionisma kino šedevru Doktora Kaligari kabinets.

Sadarbībā ar Manheimas kinofestivāla direktoru Mihaelu Kecu veidoja TV cikla programmas par vācu autorkino Vācijas sabiedriskajā televīzijās WDR un ARD. 1990. gadā tapa dokumentāla spēle Das Haus der Begierde (Šis kaislību nams), kas stāsta par mākslas muzeju apsargiem-pensionāriem, viņu likteņiem, dzīves un mākslas uztveri.

Rīgas Dokumentālo filmu studija

Kadrs no portertfilmas "Sirreālisma gultā. Augusts Sukuts". 2007. gads

1990. gadā Brūvere atsāka darbību Rīgas kinostudijas Dokumentālo filmu studijā, kur režisorei izveidojas spilgts radošais tandēms ar kinooperatoru Dāvi Sīmani. Šī perioda filmām, tādām kā Duo, Trakonams ar Dāvi, 6. tramvajs, Lūgšana, Karalienes vizīte, Atmiņas par cirku, u.c. raksturīga spilgta tēlainība un emocionalitāte. Režisori fascinē Dāvja Sīmaņa pasaules vērojums, viņa spējas kadru krāsas un gaismas to piesātinātajā iekšējā dramaturģijā komponēt kā gleznas. Turpretī Sīmanis Brūverē atrod ideālo režisori, kas bez bailēm prot eksperimentēt ar ekrāna neierobežotajām vizuālajām iespējām un kino uztver tā poētiskajā un filozofiskajā kontekstā. Būtisks abu kinoprofesionāļu sadarbības pamats ir režisores koptā autorkino ne ar vienu citu nesajaucamā vizualitāte un eiropeiskais domāšanas veids. 1995. gadā Ilona Brūvere radīja kinoeseju Figuren (Figūras), kas hronoloģiski saistāma ar režisores atgriešanos un profesionālo darbību Latvijā, taču vienlaikus tas ir pēdējais ekrāndarbs, kas pieskaitāms Vācijas radošajam periodam un kas tapis sadarbībā ar Hamburgas un Frankfurtes. "Figūras" ir arī pirmā Latvijas - Vācijas kopražojuma filma. Sižetiskās līnijas pamatā ir fantasmagorisks vēstījums par Pazemes pilsētas tēmu, par pēckara noskaņām, uzvarētājiem un zaudētājiem. Filmas veidošanā Ilona Brūvere sadarbojusies ar tādiem ievērojamiem latviešu aktieriem kā Uldis Pūcītis, Ingrīda Andriņa, Jānis Paukštello, Juris Rudzītis.

Kopā ar filozofu un žurnālistu Ilmāru Latkovski Brūvere dibināja jaunu nedēļas laikrakstu Nakts, kas ik ceturtdienu iznāca laikraksta Diena paspārnē. Šeit savus pirmos soļus žurnālistikā sper Gints Grūbe, Vents Zvaigzne, Ervīns Grandavs, Māris Zanders, Agija Krasta, Daiga Rudzāte u.c., mediju vidē savu darbību uzsāk nākamā izdevēja Aija Simsone. Nedēļraksts īsā laikā iegūst plašu lasītāju atsaucību, tā tirāža sasniedz 35 000 eksemplāru. Nakts pelēcīgajā un oficiozajā LPSR un postpadomju preses izdevumu ainavā ievieš jaunas krāsas, saturu un dinamiku, kas Latvijas lasītājiem līdz šim bijušas svešas. Būtisks ir Ilonas Brūveres dzīvesbiedra, mākslinieka Arta Rutka veidotais laikraksta dizains. Turpmāk Rutks ir arī daudzu režisores ekrāndarbu grafiskā dizaina autors. Nakts publikācijas piedāvā literāru stāstu, plašu kultūrcitātu klāstu un faktoloģiskā materiāla spilgtu vizualitāti. Ilona Brūvere nedēļrakstam tulko modernās ārzemju literatūras fragmentus, kas deviņdesmito gadu sākuma Latvijā ir retums.

Brūvere darbu nedēļrakstā atstāja, turpinot publicēties kultūras periodiskajos izdevumos, tādos kā Literatūra. Māksla. Mēs, Māksla plus, dienas laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, bet dienas laikrakstā Diena veido Gētes institūta Latvijā izdevuma pielikumu. Ārpus periodikas, Brūvere ir kinofestivāla Arsenāls avīzes galvenā redaktore, kur savas pirmās publikācijas iesniedz mākslas kritiķis Vilnis Vējš un režisors Viesturs Kairišs.

Latvijas Televīzijā

Kadrs no LTV autorraidījuma "Acumirklis". 1997. gads

Kopš 1995. gada Ilona Brūvere strādāja arī kā redaktore un režisore Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā. Pirms tam jau, 1992. gadā, LTV1 tapa vairākas Brūveres autorprogrammas - Nepieradinātās modes Asamblejas dienasgrāmatas Līnija. No 1994. līdz 1995. gadam darbojusies kā redaktore Viktora Runtuļa režisētajā projektā Kaprīzes, Andreja Ēķa jaunizveidotajā komerctelevīzijā Picca TV.

Kā LTV Kultūras raidījumu redakcijas režisore un redaktore, laika posmā no 1995. līdz 2005. gadam, Brūvere veido poētiski un stilistiski piesātinātus kultūras tematikas raidījumus. Televīzijas videotēkā saglabājušies vairāk nekā 200 režisores TV raidījumi un filmas.

Ņemot vērā televīzijas kā vadošā medija lomu faktiski likvidētās nacionālās filmu industrijas apstākļos, režisore ar saviem raidījumiem un īpašo ekrāna valodu gūst plašu atpazīstamību visā Latvijas teritorijā. Top tādi raidījumi un raidījumu cikli kā Maģiskais kvadrāts, Kultūras parks, Parādes durvis, Acu mirklis, Dominante, Kultūrkapitāla fonda finansētie Mūža stipendiātu portreti.

Paralēli aktīvai darbībai televīzijā laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam Brūvere ir Neatkarīgās Rīta Avīzes Kultūras nodaļas vadītāja.

Līdztekus darbībai režijā un žurnālistikā, Ilona Brūvere iesaistījās arī vairāku kultūras norišu un masu kultūras pasākumu producēšanā un režisēšanā. 2001. gadā, Rīgas astoņsimtgades svinībās Ilona Brūvere bija cikla izrāžu Brīnišķīgais balagāns autore-režisore un producente. Tas ir monumentāls pilsētvides uzvedums, kas stāsta par Eiropas cirka vēsturi tēlainā ekrāna un skatuves valodā. Izrādes tiek uzvestas Līvu laukumā, kā arī top video ieraksts LTV1.

Krāšņas ir režisores pilsētas svētku ceremonijas Rīgas pilsētas svētkos 2007. gadā - Sapnis vasaras naktī, teatralizēta tēlu un vīziju performance Kronvalda parkā un 2009. gadā - Septiņas vēstules Rīgai, scenogrāfiska performance Vērmanes dārzā, kas veltīta nozīmīgāko Latvijas valsts kultūras iestāžu deviņdesmitgadei. “Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” pasākumu ietvaros, top pilsētvides 20. gadsimta modes vēsturei veltītas brīvdabas izrādes Esplanādē - Dāmu paradīze. Kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros veidots arī nebijis muzeoloģiski performatīvs projekts - izstāde “Liktens lietu muzejs”, kas apkopo 500 stāstus un priekšmetus, vēstot par Latvijas vēsturi laikaposmā no 1914. līdz 2014. gadam, un publikas apskatei pieejams “Stūra mājā”. Liktens lietu stāsti izdoti arī īpašā izdevumā. 2014. gadā, Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros, top pilsētvides 20. gadsimta modes vēsturei veltītas izrādes Esplanādē - Dāmu paradīze. Kultūras galvaspilsētas programmai top arī nebijis muzeoloģiski performatīvs projekts - izstāde Liktens lietu muzejs, kas tiek realizēts publikas apskatei atvērtajā tā saucamajā Stūra mājā

Darbi

Ilona Brūvere ir vairāku literāro darbu tulkojumu autore. No vācu valodas tapuši tulkojumi: 1996. gadā Džakomo Kazanovas "Memuāri jeb Nepārspējamā mīlnieka Kazanovas piedzīvojumi Eiropas galmos un skaistuļu buduāros, viņa paša pierakstīti", 1997. gadā Heinca Gintera Konzalika "Asins Mafija", 2010. gadā Stefana Cveiga "Marija Stjuarte". 2007. gadā grāmatu apgādā "Valters un Rapa" iznāk Ilonas Brūveres publicistikas izlase, kas apkopo režisores kultūras publikācijas no 1997. līdz 2007. gadam, bet 2015. gadā "Kinolats" paspārnē iznāk atmiņu krājums "Liktens lietas", kas veidots papildinot Rīgas Kultūras galvaspilsētas gadā izveidotajai ekspozīcijai Liktens lietu muzejs Stūra mājā. Bagātīgs ir režisores publikāciju klāsts par daudzām nozīmīgām Latvijas kultūras personībām 2021. gadā apgādā “Aminori” izdota Ilonas Brūveres dokumentālā proza ar un par Dailes teātra aktieri Juris Strengu. Mana grāmatvedība.

Kadrs no pilnmetrāžas dokumentālās spēles "Ievainotais jātnieks"

Ilonas Brūveres filmu un TV raidījumu tēlainības pamatā ir ikdienas rituāli, kas kadra estētiku smēlušies no mēmā kino, cirka alegorijas un glezniecības elementiem. Scenāriju autore un režisore dokumentālās spēlfilmas žanrā sāk strādāt vēl astoņdesmito gadu sākumā Hamburgā, veidojot pilnmetrāžas filmas par kultūras, mākslas un teātra norisēm.

Raksturojot Ilonas Brūveres ekrāna valodu, viņas kolēģis, kinorežisors Dāvis Sīmanis juniors saka:

Kino itin bieži cenšas izbēgt no pretrunas, kuras pamatā ir sapnis un realitāte, aizbildinoties, ka šīm lietām ir jāpaliek šķirtām. Tikai retais režisors nebīstas tās savienot, radot trauslu kinematogrāfisku pasauli starp īstenības dokumentālo raupjumu un sapņa fantāzijas eklektiku, uz ekrāna nonākot mazliet tuvāk apziņas un zemapziņas neskaidrajai spēlei. Ilona noteikti ir starp šiem režisoriem, turklāt viņa ir mūsu vidē unikāla savā spējā pārcelt dīvainos tēlus, kas, visticamākais, slēpjas viņas varoņu zemapziņas noslēpumainajos nostūros, uz tepat līdzās esošo ikdienu.

Nozīmīgs un ražīgs ir Ilonas Brūveres radošās dzīves posms televīzijā. LTV videotēkas arhīvā saglabājušies ap 200 režisores producētie un režisētie radījumi. Tiem raksturīgs radošs nonkomformisms, centieni lauzt stereotipus par bezkaislīgo un banālo televīzijas ekrānu, saturu, publiku.

Laika posmā no 1995. līdz 2005. gadam Latvijas skatītajiem pazīstami ir režisores veidotie TV autorraidījumi - Parādes Durvis, Acu Mirklis, Dominante (VKKF ciklā “Mūža stipendiāti” 35 izcilu kultūras personību portreti). Brūvere uzrunā skatītāju ļoti personiski, aicinot tuvoties viņas krāšņajai tēlu pasaulei un gleznieciskajiem ikdienas norišu vērojumiem, vienmēr tos pārvēršot savdabīgās dzīves izrādēs.

2003. gadā Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu Mana pasaule Parīze, Londona, Berlīne, Roma Nacionālā Radio un Televīzijas padome nosauc par Gada labāko mākslas videofilmu.

Režisore vairākkārt nominēta Nacionālajai balvai Lielais Kristaps par darbu dokumentālā kino režijā, bet balvu saņem 2012. gadā par dokumentālo spēlfilmu Versija Vera. Filma tiek nominēta piecās profesionālās kategorijās. Ar sešām profesionālajām nominācijām Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps 2014. gadā sagaida Brūveres dokumentālā spēle Tapieris ar Mariju Bērziņu, Gintu Grāveli un Jakovu Rafalsonu galvenajās lomās. Nacionālā Kinocentra Latvijas simtgades programmā pilnmetrāžas filma “Ievainotais jātnieks”, kas stāsta par Brīvības pieminekļa celtniecību, 2017. gadā iegūst četras profesionālās nominācijas. Šeit tēlnieku Kārli Zāli atveido aktieris Imants Strads. Visas filmas izrādītas LTV1. Režisori šajās filmās vieno arī sadarbība ar kinooperatori Elīnu Bandēnu. Pilnmetrāžas portretfilma par dzejnieka Ulža Bērziņa namu un ikdienu “Konstrukcijas” 2019. gadā izrādīta arī vienā no nozīmīgākajiem Eiropas dokumentālā kino festivāliem Šefīldā, Lielbritānijā.

2014. gadā, Pirmajā Rīgas starptautiskajā kino festivālā tiek organizēta Ilonas Brūveres Vācijas perioda filmu retrospekcija.

Apbalvojumi

• 2012. gadā - "Lielā Kristapa" balva par labāko dokumentālās filmas režisora darbu.
• 2009. gadā - Rīgas domes Kultūras departamenta Gada balva 2009 par scenāriju, režiju un producenta darbu Rīgas svētkos projektā 7 Vēstules Rīgai
• 2003. gadā - LTV un NRTP Gada balva par labāko kultūras raidījumu "Mūža stipendiāti" un labāko mākslas videofilmu Mana pasaule - Parīze, Londona, Berlīne, Roma.
• 1997. gadā - LTV Programmas debijas balva par raidījumu Acu mirklis.
• 1995. gadā - "Lielā Kristapa" speciālbalva par kinosesiju "Figūras".
• 1986. gadā - Hamburgas Kultūras ministrijas balva par Margaritas Dirā romāna "Mīlestība" skatuves interpretāciju.
• 1977. gadā - Jauno kinematogrāfistu festivāla galvenā balva Viļņā.

Ilonas Brūveres filmu retrospekcijas plakāts 1. Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) 2014. gadā

Filmogrāfija

Rīgas Kinostudijā (līdz 1979. gadam)

Gads	Nosaukums	Studija	Žanrs	Formāts	Statuss
1977	Ir jāiet	Rīgas Kinostudija	Dokumentālā filma		režisore

Vācijas periods (1980. - 1990. gads)

Gads	Nosaukums	Studija	Žanrs	Formāts	Statuss
1981	Heimatkunde (rež. Mihaels Kecs, vācu: Michael Koetz)	Frankfurter Filmwerkstatt GmbH, Zweites Deutsches Fernsehen (ZDF)	Spēlfilma	142', krāsaina	montāžas režisore
1981	Und hiess Adam sein Weib Eva (Un sauca Ādams savu sievu par Ievu)	FilmFörderung Hamburg GmbH	Dokumentālā filma	45', melnbalta	režisore, producente
1982	Aplaussordnung (Bruņinieki un karognesēji, lūdzu uz skatuvi!)	FilmFörderung Hamburg GmbH	dokumentāla spēle, arī TV variantā Vācijas centrālajai televīzijai ARD	60', krāsaina	režisore, scenāriste
1983	Pankow '95 (rež. Gabors Altorajs, ungāru: Gábor Altorjay)	Pandora Filmproduktion GmbH, Zweites Deutsches Fernsehen (ZDF)	Spēlfilma	83', krāsaina	montāžas režisore
1983/1984	Es kommt immer wieder vor	Ilona Bruver RIGAHH FILMPRODUKTION	Spēlfilma	80', melnbalta	režisore, producente
1984	Erst die Arbeit und dann? (rež. Detlefs Buks, vācu: Detlev Buck)	Cult Film TV Filmproduktion GmbH	Spēlfilma	45', krāsaina	montāžas režisore
1984/1985	V20 - Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde (Viņa un Viņš. Atmiņas)	Ilona Bruver RIGAHH FILMPRODUKTION	Eksperimentāla mākslas filma	90', melnbalta	režisore, producente
1985	Nicht nichts ohne Dich (rež. Pia Frankenberga, vācu: Pia Frankenberg)	Pia Frankenberg Musik- und Filmproduktion GmbH & Co. KG	Spēlfilma	90', melnbalta	lomas atveidotāja (Intervētāja Ilona)
1986	Bücher (rež. Dīters Reifarts, Berts Šmidts vācu: Dieter Reifarth, Bert Schmidt)	Schmidt & Reifarth Filmproduktion	Dokumentālā īsfilma	11', krāsaina	montāžas režisore, lomas atveidotāja
1986/1987	Leif (rež. Udo Serke vācu: Udo Serke)	Udo Serke	Eksperimentālā īsfilma	11', krāsaina	montāžas režisore
1987/1988	Schön war die Zeit (rež. Leo Hīmers, Klauss Gītingers vācu: Leo Hiemer, Klaus Gietinger)	Süddeutscher Rundfunk (SDR), B.A. Filmproduktion GmbH, Maran Film GmbH & Co. KG, Westallgäuer Filmproduktion	Spēlfilma	115', krāsaina	montāžas režisore
1989/1990	Das Haus der Begierde (Šis kaislību nams)	Natalia Bowakow Filmproduktion	Dokumentālā spēle	60' , krāsaina	režisore, scenāriste
1990	Meditation Machine (rež. Francs V. Klūge vācu: Franz W. Kluge)	Franz Kluge Film	Dokumentālā spēle	15' , krāsaina	montāžas režisore
1991	Nie Ma (rež. Barbara Ece vācu: Barbara Etze)	Trigon-Film GmbH	Īsmetrāžas spēlfilma	15' , melnbalta	montāžas režisore
1995	Figuren	Ilona Bruver RIGAHH FILMPRODUKTION	Eksperimentāla mākslas filma	70', krāsaina	režisore, producente

Pēc atgriešanās Latvijā (1990. - mūdienas)

Gads	Nosaukums	Studija	Žanrs	Formāts	Statuss
1991	Duo	Rīgas Dokumentālo filmu studija	Kinožurnāls "Māksla" Nr.3	15', 35 mm, krāsaina	režisore, scenāriste
1991	Atmiņas par cirku	Rīgas Dokumentālo filmu studija	Kinožurnāls "Māksla" Nr.3	15', 35 mm, krāsaina	režisore, scenāriste
1990	Uldis Bērziņš	Rīgas Dokumentālo filmu studija	Kinožurnāls	15', 35 mm, krāsaina	režisore, scenāriste
1990	Sestais tramvajs	Rīgas Dokumentālo filmu studija	Kinožurnāls	15', 35 mm, krāsaina	režisore, scenāriste
1990	Tirgusdiena	Rīgas Dokumentālo filmu studija	Kinožurnāls	15', 35 mm, krāsaina	režisore, scenāriste
1992	Šaha gājieni	CONSUM	videomāksla	75', krāsaina	režisore, scenāriste
1993	Trakonams ar Dāvi	Rīgas Dokumentālo filmu studija	Kinožurnāls	15', 35 mm, krāsaina	režisore, scenāriste
1995	Naktssargs	Kaupo filma	Dokumentāls portrets	25', krāsaina	režisore, producente
2002	Mana pasaule – Parīze, Londona, Berlīne, Roma	Kinolats	Pilnmetrāžas dokumentālā spēle	70', Betacam SP, krāsaina	režisore, producente
2001 - 2009	Dominante (35 portretfilmu cikls)	Kinolats	Portretfilmu cikls	25', Betacam SP, krāsainas	režisore, producente
2007	Sirreālisma gultā. Sukuts	Kinolats	Portretfilma	26’, Betacam SP, krāsaina	režisore, producente, scenāriste
2008	Stacijas	Kinolats	Portretfilma	30' Betacam, krāsaina	režisore, producente, scenāriste
2009	Gleznotājs. Leonīds Mauriņš	Kinolats	Portretfilma	30' Betacam, krāsaina	režisore, producente, scenāriste
2010	Versija Vera	Kinolats	Dokumentālā filma	75' Digibeta, DVcam, stereo, melnbalta	režisore, producente, scenāriste
2013	Projekcijas. Gleznotājs Jānis Džons Annuss	Kinolats	Videoportrets	52' DVcam, krāsaina	režisore, producente, scenāriste
2013/2014	Tapieris	Kinolats	Dokumentālā filma	75' Digibeta, DVcam, stereo, melnbalta	režisore, producente, scenāriste
2017	Ievainotais jātnieks	Kinolats	Dokumentālā spēlfilma	Krāsaina	režisore, producente, scenāriste
2019	Konstrukcijas	Kants komunikācijas	Dokumentālā filma	Krāsaina	režisore, producente, scenāriste

Ārējās saites

• Ilonas Brūveres oficiālā tīmekļa vietne
• Ilonas Brūveres filmu arhīvs Nacionālā Kino centra vietnē
• Ilona Bruver profils Vācijas Federatīvās republikas Nacionālā kino vietnē