Timišoara
| Timišoara | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Timişoara | ||
|
| ||
| ||
| Koordinātas: 45°45′35″N 21°13′48″E / 45.75972°N 21.23000°EKoordinātas: 45°45′35″N 21°13′48″E / 45.75972°N 21.23000°E | ||
| Valsts |
| |
| Pirmo reizi minēta | 1019 | |
| Platība | ||
| • Pilsēta | 130,5 km2 | |
| • aglomerācija | 1 070 km2 | |
| Augstums | 90 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • Pilsēta | 250 849 | |
| • blīvums | 2 446,6/km² | |
| • aglomerācija | 384 609 | |
| Pasta kodi | 300001-300990 | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Timišoara (rumāņu: Timişoara) ir pilsēta Rumānijā, valsts trešā lielākā pilsēta un Timišas žudeca centrs. Atrodas valsts galējos rietumos, Banatas apgabalā pie Begas upes. Daudznacionāla pilsēta ar ungāru, vācu un serbu minoritātēm.
Pazīstama kā pirmā pilsēta Eiropā, kurā 1884. gadā tika ieviests elektriskais ielu apgaismojums. Mūsdienās viena no ekonomiski plaukstošākajām Rumānijas pilsētām.
2023. gadā Timišoara, kopā ar Elefsinu Grieķijā un Vesprēmu Ungārijā, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pirmoreiz rakstos Timišoaru 1019. gadā pieminējis Bizantijas imperators Vasīlijs II (ne visi vēsturnieki piekrīt šim uzskatam). 1154. gada rakstos pilsētu pieminējis arābu ceļotājs Muhameds al-Idrisi.
1474. gadā Timišoara pirmoreiz pieminēta kā pilsēta. 1552. gadā pilsētu ieņēma osmaņi. 1716. gadā to iekaroja Hābsburgu karavadonis Savojas Eižens. 1849. gadā Timišoara kļuva par Hābsburgu provices Serbijas un Timišas Banāta vojevodistes (Woiwodschaft Serbien und Temescher Banat) galvaspilsētu, bet 1860. gadā, nodibinoties Austroungārijai, to iekļāva impērijas Ungārijas daļā.
1910. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija vācieši (43,6%, ungāri — 39,2%), rumāņu bija 10,4%. Pēc Pirmā pasaules kara Timišoara nokļuva Rumānijas sastāvā.
Sociālistiskās Rumānijas laikā pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga un mūsdienās iedzīvotāju absolūtais vairākums ir rumāņi.
1989. gada 16. decembrī Timišoarā izcēlās masu nemieri, kuri noveda pie 1989. gada Rumānijas revolūcijas un Nikolajes Čaušesku režīma gāšanas.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Timišoarā ir dzimuši:
- Ana Blandiana (Ana Blandiana) (1942) — dzejniece;
- Jolanda Balaša (Iolanda Balaş) (1936) — augstlēcēja;
- Ezra Fleišers (Ezra Fleischer) (1928—2006) — dzejnieks;
- Karls Kerēņi (Karl Kerényi) (1897—1973) — grieķu mitoloģijas pētnieks;
- Ģergs Klapka (Gyorgy Klapka) (1820—1892) — karavīrs;
- Nikolauss Lēnavs (Nikolaus Lenau) (1802—1850) — dzejnieks;
- Džordžs Lustigs (George Lusztig) (1946) — matemātiķis;
- Jozefs Mēliuss (József Méliusz) (1909—1995) — dzejnieks;
- Reivens Ramati (Reuven Ramaty) (1937—2001) — fiziķis;
- Džonijs Veismillers (Johnny Weissmuller; 1904—1984) — peldētājs un aktieris.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Timišoara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| Šis ar Rumāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|