Tjurku tautu migrācija
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Tjurku tautu migrācija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Lielākā tjurku tautu migrācija notika starp 6. un 11. gs. Viduslaiku sākuma posmā, kad šīs tautas ienāca Centrālāzijā, Eiropā un Tuvajos austrumos.
Centrālāzija, kuru līdz 10. gs. apdzīvoja irāņi, kļuva par jaunajām mājām tjurku ciltīm. Turki seldžuki no 11. gs. sāka iekarot zemes Anatolijā, kas kļuva par turku tautas dzimteni un vēlāk par Turcijas Republiku.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par tjurku senčiem uzskata Mongolijas vai Sibīrijā esošās Jeņisejas upes augšteces iedzīvotājus (mūsdienu Tivas teritorija). Pirmo reizi vēsturē vārds „tjurki” (Tu-kiu) minēts 6. gs. ķīniešu arhīvos, atsaucoties uz cilts atzaru, kas esot pēcteči Mongolijas agrākajiem iedzīvotājiem. Pirmās liecības par atsevišķu tjurku valodu grupu minētas 8. gs. sākuma Orkhona gravējumos.
Sākotnējās valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nav zināms tiešs laiks, kad sākusies šo tautu pilnīga migrācija no agrākajām apmetnēm. Pirmā valsts, kas sevi dēvēja par tjurkiem un devusi vārdu daudzām valstīm vēsturē, bija 6. gs. p.m.ē. Kokturku kaganāts (mūsd. turku valodā: gök, zils vai debešķīgs). Ašinu klana vadonis savus cilvēkus vedis no Li-žienas (tag. Želai-žai) pie žuaņžuaņiem, lai tiktu iekļauti viņu konfederācijā un tiktu aizsargāti no ķīniešiem. Viņu cilts amatnieki bija izcili kalēji un viņiem atļāva apmesties kalnu raktuvju tuvumā. Ar laiku viņu spēki tā bija pieņēmušies spēkā, ka viņi nodibināja Kokturku kaganātu. Vēlāk no tjurku tautu saimes atdalījās karluki, ugri, kirgīzi, oguz-turki un turkmēņi. Tā kā šie iedzīvotāji veidoja valstis teritorijās starp Mongoliju un Divupi, viņi ātri sāka kontaktēties ar musulmaņiem un pamazām pieņēma islāmu. Tomēr arī mūsdienās vēl pastāv vairākas tjurku tautas, kurām ir cita ticība, tai skaitā kristietība, budisms, šamanisms u.c.
Ekspansijas periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abasīdu kalifāta tjurku karaspēks no 13. gs. kļuva par faktiskajiem musulmaņu Tuvo austrumu valdniekiem, neieskaitot Sīriju un Ēģipti. Oguzu turki un citas ciltis ieņēma un dominēja vairākās valstīs Seldžuku dinastijas vadībā un pamazām pakļāva visas Abasīdu dinastijas teritorijas.
Tjurku tauta bulgāri 7.—8. gs. apmetās tagadējās Bulgārijas teritorijā, laika gaitā sajaucoties ar slāviem un pārņemot viņu valodu un reliģiju. Volgas tjurku bulgāru zemes pēc mongoļu valdnieka Čingishana karagājiena uz rietumiem 13. gs. ieņēma tatāri un tagad tur atrodas Tatarstāna.