Tome
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Līčupe (Daugavas pieteka).
| Tome | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 Tomes tautas nams | |
  Tome | |
| Koordinātas: 56°45′13″N 24°38′30″E / 56.75361°N 24.64167°EKoordinātas: 56°45′13″N 24°38′30″E / 56.75361°N 24.64167°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ogres novads |
| Pagasts | Tomes pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,64 km2 |
| Augstums | 28 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 149 |
 Tome Vikikrātuvē | |
Tome ir ciems Ogres novada rietumos Tomes pagastā 6 km no Ķeguma. Ciems izvietojies Daugavas pietekas Līčupes kreisajā krastā pie Rīgas — Jaunjelgavas (P85) autoceļa.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tomes apkaime ir apdzīvota jau no seniem laikiem. Nariņu senkapos veiktie arheoloģiskie atradumi liecina par 11.—12. gadsimta lībiešu apmetnes pastāvēšanu. Paši senkapi aizņem 240 m garu joslu gar Daugavas kreiso krastu. Šeit bijuši arī ugunskapi. Joprojām daudziem apkaimes māju nosaukumiem ir lībiska izcelsme. Par Tomes nosaukumu nav precīzu ziņu. Tikai kāds nostāsts vēstī, ka mēra laikos visi apkaimes iedzīvotāji apmiruši un esot palicis dzīvs tikai kāds vīrs vārdā Toms. Tā arī šo vietu it kā sākuši saukt par Toma ciemu (vācu: Thomsdorf).
Daugavas krastā pie "Mazpantarsīļiem" atrodas Tomes skanste — 17. gadsimta nocietinājums ar vaļņiem, grāvjiem un bastionu atliekām. 3 km augšpus Tomes skanstes pie "Jaunbaušiem" atradusies arī norobežota pilskalnveida senvieta — t.s. Upurkalns (Ķeguma ūdenskrātuve to izskalojusi).
Saimnieciskā dzīve Tomes apkaimē agrāk ir bijusi daudz rosīgāka. Ievērojami apvidus uzplaucis Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Ap 1640. gadu, līdz ar manufaktūru un amatniecības rašanos, Tomē pie vēlākās Annas pusmuižas izveidojās apdzīvota vieta, kurā apmetās arī tirgotāji. Izmantojot tranzītceļu no Lietuvas caur Vecmuižu (tagadējiem Vecumniekiem) un Tomi, uz Rīgu tika transportēts liels kravu daudzums. Ļoti liela nozīme tajā laikā bijusi liellaivu ostai pie Grīvām (pie Tomes muižas) un tuvumā esošajai baznīcai. Tomē pie Daugavas bija salpetra vārītava (par ko vēl liecina Sārmuļu māju nosaukums), kaļķu cepļi, darvas cepļi, papīrdzirnavas (1650—1710). Vietu, kur bijušas pulverdzirnavas, joprojām sauc par Pulverķi. Tomē bijušas arī mucenieku darbnīcas u.c. uzņēmumi, kam lielu postu nodarīja milzīgie 1709. gada Daugavas plūdi. Pēdējie uzņēmumi tika likvidēti 18. gadsimta beigās.
No jaunāko laiku objektiem minama Tomes luteriskā baznīca, kas pēc arhitekta Hermaņa Hilbiga projekta tika uzcelta 1907. gadā iepriekšējās nodegušās koka baznīcas vietā (koka baznīca bijusi celta 1730. gadā). Patlaban no vecās baznīcas saglabājies tikai apsūnojis uzkalns, taču 1999.—2003. gadā uzceltā jauna baznīcas ēka.[2]
1930. gadā bijušā kroga vietā tika uzcelts Tomes tautas nams. 1924. gadā atjaunota Tomes skola, kas cieta Pirmajā pasaules kara 1916. gada kaujās. Tomes pamatskola slēgta pēc skolu reformas un tagad šeit ir novada muzejs un bibliotēka. Tomes zivju audzētavā atrodas arī māja, kurā savulaik atpūties Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis — viņam patikusi klusā, paugurainā Tomes apkārtne un aukstie, dzidrie foreļavoti.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[3]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca - Ķegums.lv». www.kegumanovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-04. Skatīts: 2019-09-04.
- ↑ OSP
