Salpetris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā

Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums. Par salpetriem dēvē arī atbilstošos minerālus. Termins cēlies no vācu vārda Salpeter, kurš savukārt cēlies no latīņu: sal — 'sāls' un grieķu: petros — 'klints', 'akmens'.[1] Ja nav norādīts precīzāk, ar vārdu "salpetris" parasti saprot kālija salpetri KNO3. Vecā, pirms kara izdotā literatūrā salpetri mēdza dēvēt par "zalpēteri".

Salpetru iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk par salpetriem dēvējami četri nitrātu veidi:

Dažreiz arī magnija nitrāta kristālhidrātu Mg(NO3)2·H2O sauc par magnija salpetri, bet bārija nitrātu Ba(NO3)2 — par bārija salpetri.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salpetri (izņemot bārija salpetri, kas ir stipri indīga viela) ir labs slāpekļa minerālmēslojums. Amonija un kālija salpetrus lieto sprāgstvielu izgatavošanai. Kālija un nātrija salpetri tiek lietoti kā pārtikas piedevas (E251 un E252). Bārija salpetri izmanto pirotehnikā spilgti zaļas uguns iegūšanai.

Salpetra vārītavas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17. gadsimtā darbojās Jelgavas, Kuldīgas, Mežotnes ("Salpetrās"), Tomes ("Sārmulos"), Pienavas ("Sārmās"), Svētes ("Zaļpēteros"), Jaunsvirlaukas ("Salputrās"), Lutriņu ("Sārmos"), Skrundas ("Sārmukalnos"), Slampes ("Sārmās"), Užavas (Sārnates muižā), Rucavas un Dignājas salpetra vārītavas. Salpetra dārzos izveidoja komposta kaudzes no zemes, būvgružiem, merģeļa, pelniem un pūstošiem dzīvnieku atkritumiem. Divu līdz trīs gadu laikā salpetra kaudzēs izveidojās kālija un kalcija salpetra maisījums, ko izskaloja ar ūdeni un apstrādāja ar potašu, ko ieguva Jelgavas, Kuldīgas, Lutriņu, Saldus, Skrundas, Tērvetes, Valgundes, Biržu, Kursīšu, Jaunauces, Zvārdes un Baldones potaša vārītavas.

Iegūto kālija salpetri, sēru un kokogli izmantoja šaujampulvera ražošanai, no 1645. līdz 1658. gadam Kurzemes hercogistē ražoja ap 25 tonnu šaujampulvera gadā. Darbojās Skrundas, Kandavas, Tomes, Baldones un Kuldīgas pulvera dzirnavas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 683. lpp.
  2. Ķīmija Kurzemes hercogistē