Pāriet uz saturu

Ziemeļu septiņgadu karš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Trīs kroņu karš)
Ziemeļu septiņgadu karš

Dānijas Frederika II armija uzbrūk Älvsborgas pilij (1563)
Datums1563. gada 13. augusts – 1570. gada 13. decembris
Vieta
Iznākums Strupceļš
Štetinas miera līgums (1570)
Teritoriālās
izmaiņas
Status quo ante bellum
Karotāji

Valsts karogs: Dānija Dānija-Norvēģija
Lībekas brīvpilsēta

Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569)
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrijas karaliste
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Dānija Frederiks II
Valsts karogs: Dānija Daniels Rantcau
Valsts karogs: Dānija Herlufs Trolle
Valsts karogs: Dānija Otto Rūds
Frīdrihs Knēbels
Sigismunds II Augusts
Valsts karogs: Zviedrija Ēriks XIV
Valsts karogs: Zviedrija Juhans III
Valsts karogs: Zviedrija Jākobs Bagge
Valsts karogs: Zviedrija Klāss Horns
Valsts karogs: Zviedrija Klods Kolārs

Ziemeļu septiņgadu karš (dāņu: Den Nordiske Syvårskrig, zviedru: Nordiska sjuårskriget, 1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš (vācu: Dreikronenkrieg) starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm. Dānijas pusē kaujās piedalījās Hanzas savienības Lībekas pilsētas un Polijas karaļa karaspēki. Tas noritēja Zviedrijas dienviddaļā un mūsdienu Igaunijā līdztekus Livonijas kara (1558—1583) norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā. Karadarbības rezultātā 1563. gada beigās Dānijas karaļa brāļa Magnusa pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala (Hījumā) un Kurzemes bīskapija.

1523. gadā Zviedrija izstājās no Kalmāras ūnijas un kļuva par neatkarīgu karaļvalsti. 1561. gadā Zviedrija iekaroja Igauniju un izjauca Dānijas plānus atgūt kādreizējās Dāņu Igaunijas teritoriju. 1562. gada 7. augustā Krievijas cars Ivans IV Možaiskā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Dānijas karali, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē.

1563. gada 30. maijā zviedri pie Bornholmas uzbruka dāņu kuģiem un Dānijas karalis pieteica karu Zviedrijas karalim. 1563. gada jūnijā militāru savienību ar Dāniju noslēdza Lībekas pilsēta, bet rudenī arī Polijas karalis Sigismunds II Augusts. 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma Hāpsalas, vēlāk arī Lihulas pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija.

1563. gada 4. septembrī dāņi ieņēma Elvsborgas (Älvsborg) cietoksni pie Gēteborgas. Cīņas notika ne tikai uz sauszemes, bet arī Baltijas jūrā. Pēc sākotnējiem zaudējumiem Zviedrijas flote 1565. gada beigās guva vairākas izšķirošas uzvaras pār Dānijas un Lībekas kara floti.

Dānijas princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu Livonijas hercogisti pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem.

Zviedrijas karaspēks 1567. gadā iebruka Norvēģijā. Pēc kļūšanas par Zviedrijas karali Juhans III sāka sarunas ar Dāniju, kas 1568. gada 18. novembrī beidzās ar Roskildes līgumu. Tomēr 1569. gadā Zviedrijas puse to pārtrauca un cīņas atsākās, bet 1570. gada 13. decembrī karojošās puses parakstīja Štetinas miera līgmumu.