Pāriet uz saturu

Ēriks XIV Vāsa

Vikipēdijas lapa
Ēriks XIV
Erik XIV
Zviedrijas karalis
Amatā
1560. gada 29. septembris — 1569. gada janvāris
Priekštecis Gustavs I
Pēctecis Juhans III

Dzimšanas dati 1533. gada 13. decembris
Stokholma
Miršanas dati 1577. gada 26. februāris
Erbuhusa

Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV[1] (zviedru: Erik XIV; 1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560. līdz 1569. gadam. Viņa valdīšanas laikā Zviedrija iesaistījās Livonijas karā par Livonijas ordeņa zemju mantojumu ar Dānijas karalisti.

Karalis Ēriks XIV lietoja šādu titulu:

"Mēs Ēriks no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu u.c. ķēniņš." (zviedriski: Wij Erich then fiorttonde Medh Gudz Nådz Sweriges, Götis och Wendes &c. Konungh.)[2]

Dzimis 1533. gada Stokholmā Zviedrijas karaļa Gustava I un viņa pirmās sievas Katrīnas ģimenē. Viņam bija jaunāki pusbrāļi Juhans, Magnus un Kārlis no tēva otrās laulības.

Pēc tēva nāves 1560. gadā Ēriks kļuva par Zviedrijas karali un 1561. gadā pēc Livonijas Konfederācijas iziršanas arī par Igaunijas hercogu. Pēc tam, kad 1562. gadā Juhans pret brāļa gribu apprecējās ar Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta māsu Katrīnu, Ēriks XIV pieprasīja hercogam Juhanam atteikties no Vidzemes cietokšņiem. Tā kā Juhans vilcinājās šo prasību izpildīt, karalis Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā un 1563. gadā karaļa karaspēks vairākas nedēļas aplenca Turku pili. Apmēram četrus gadus hercogs Juhans kopā ar savu sievu Katarīnu pavadīja ieslodzījumā Gripsholmas pilī.

1568. gadā hercogs Juhans kopā ar savu jaunāko brāli Kārli sacēlās pret karali Ēriku XIV un gāza viņu no troņa, pats kļūdams par Zviedrijas karali. Miris 1577. gadā ieslodzījumā.

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 7675. sleja.
  2. Zviedrijas karaļu tituli

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vāsas dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Gustavs I Vāsa
Zviedrijas karalis
1560. - 1569.
Pēctecis:
Juhans III