Ziemeļu septiņgadu karš
| Ziemeļu septiņgadu karš | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Dānijas Frederika II armija uzbrūk Älvsborgas pilij, 1563. g. | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
|
 Polijas-Lietuvas kopvalsts |
 Zviedrijas karaliste | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
 Frederiks II Daniels Rantcau Herlufs Trolle Otto Rūds Frīdrihs Knēbels Sigismunds II Augusts |
Ēriks XIV Juhans III Jākobs Bagge Klāss Horns Klods Kolārs | ||||||||
Ziemeļu septiņgadu karš (dāņu: Den Nordiske Syvårskrig, zviedru: Nordiska sjuårskriget, 1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš (vācu: Dreikronenkrieg) starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm. Dānijas pusē kaujās piedalījās Hanzas savienības Lībekas pilsēta un Polijas karaspēki. Tas noritēja Zviedrijas dienviddaļā un mūsdienu Igaunijā līdztekus Livonijas kara (1558—1583) norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā. Karadarbības rezultātā 1563. gada beigās Dānijas karaļa brāļa Magnusa pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala (Hījumā) un Kurzemes bīskapija.
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1523. gadā Zviedrija izstājās no Kalmāras ūnijas un kļuva par neatkarīgu karaļvalsti. 1561. gadā Zviedrija iekaroja Igauniju un izjauca Dānijas plānus atgūt kādreizējās Dāņu Igaunijas teritoriju. 1562. gada 7. augustā Krievijas cars Ivans IV Možaiskā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Dānijas karali, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē.
Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1563. gada 30. maijā zviedri pie Bornholmas uzbruka dāņu kuģiem un Dānijas karalis pieteica karu Zviedrijas karalim. 1563. gada jūnijā militāru savienību ar Dāniju noslēdza Lībekas pilsēta, bet rudenī arī Polijas karalis Sigismunds II Augusts. 1563. gada 4. septembrī dāņi ieņēma Elvsborgas (Älvsborg) cietoksni pie Gēteborgas. Cīņas notika ne tikai uz sauszemes, bet arī Baltijas jūrā. Pēc sākotnējiem zaudējumiem Zviedrijas flote 1565. gada beigās guva vairākas izšķirošas uzvaras pār Dānijas un Lībekas kara floti.
Zviedrijas karaspēks 1567. gadā iebruka Norvēģijā. Pēc kļūšanas par Zviedrijas karali Juhans III sāka sarunas ar Dāniju, kas 1568. gada 18. novembrī beidzās ar Roskildes līgumu. Tomēr 1569. gadā Zviedrijas puse to pārtrauca un cīņas atsākās, bet 1570. gada 13. decembrī karojošās puses parakstīja Štetinas miera līgmumu.
Jūras kauja starp Lībekas un Zviedrijas kuģiem pie Gotlandes Ziemeļu septiņgadu kara laikā 1564. gada 31. maijā
Dānijas-Norvēģijas (sarkanā krāsā) un un Zviedrijas (dzeltenā krāsā) teritorija Ziemeļu septiņgadu kara laikā
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |