Pāriet uz saturu

Erīda (pundurplanēta)

Vikipēdijas lapa
Erīda ⯰
Erīda
Erīda (centrā) un tās pavadonis Disnomija Habla kosmiskā teleskopa 2006. gada 30. augusta attēlā
Atklāšana[1] un nosaukšana
Atklājējs/i
Atklāšanas vieta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Palomāras observatorija, ASV
Atklāšanas datums 2005. gada 5. janvāris
(2003. gada 21. oktobrī iegūtos attēlos)
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (136199) Eris
Citi nosaukumi 
  • 2003 UB313
  • Ksena (Xena, agrākais neoficiālais nosaukums)
Mazo planētu kategorija
Orbitālie parametri[2]
Epoha 2026. gada 9. jūnijs (JD 2461200.5)
Afēlijs 97,7052 AU
Perihēlijs 38,1627 AU
Lielā pusass (rādiuss) 67,9339 AU
Ekscentricitāte 0,438239
Apriņķojuma periods 204 517 dienas (559,94 gadi)
Vidējais apriņķošanas ātrums ≈3,43 km/s
Vidējā anomālija 211,7744°
Slīpums 43,9258°
Uzlecošā mezgla garums 36,0048°
Pericentra arguments 150,7949°
Zināmie pavadoņi 1 (Disnomija)
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 2326 ± 12 km[3]
Vidējais rādiuss 1163 ± 6 km
Virsmas laukums ≈1,70·107 km²
Tilpums ≈6,59·109 km³
Masa ≈1,64·1022 kg[4]
Vidējais blīvums 2,43 ± 0,05 g/cm³[4]
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums ≈0,82 m/s²
Ekvatoriālais 2. kosmiskais ātrums ≈1,38 km/s
Sideriskais periods ≈15,79 dienas (sinhrona ar Disnomijas apriņķojumu)[5]
Ģeometriskais albedo 0,96+0,09−0,04 (ģeometriskais)[3]
Virsmas temperatūra min vid maks
Kelvini ≈30 K ≈42 K ≈56 K
Celsiji ≈−243 °C ≈−231 °C ≈−217 °C
Redzamais spožums ≈18,7
Absolūtais spožums −1,26

Erīda,[6] arī Erida[7] (latīņu: Eris), oficiālais apzīmējums — (136199) Eris (simbols: ⯰),[8] ir pundurplanēta Saules sistēmas ārējā daļā un transneptūna objekts.[1] Tā ir masīvākā zināmā pundurplanēta un pēc izmēriem ir ļoti līdzīga Plutonam, lai gan Plutona diametrs ir nedaudz lielāks. Erīdas masa ir aptuveni par 27 % lielāka nekā Plutona masa.[9] Erīdas diametrs ir 2326 ± 12 km,[9] savukārt Plutona vidējais diametrs ir aptuveni 2377 km.[10] Erīda pārvietojas pa ļoti ekscentrisku orbītu, kuras ekscentricitāte ir aptuveni 0,44, bet orbītas plakne pret ekliptiku ir slīpa par aptuveni 44°.[11][9] Vienu apriņķojumu ap Sauli tā veic aptuveni 557 Zemes gados.[1][9] Jaunākie fotometriskie novērojumi liecina, ka Erīdas rotācijas periods ir aptuveni 15,77 Zemes dienas un tās rotācija ir sinhronizēta ar pavadoņa apriņķošanu.[5][12] Erīdai ir viens zināms dabiskais pavadonis — Disnomija (Dysnomia).[9]

Erīdu atklāja astronomi Maikls Brauns, Čads Truhiljo un Deivids Rabinovics, pētot 2003. gada 21. oktobrī Palomāras observatorijā uzņemtus Saules sistēmas ārējās daļas attēlus. Objektu viņi identificēja 2005. gada 5. janvārī.[13] Sākotnēji objektam piešķīra pagaidu apzīmējumu 2003 UB313. 2006. gada 13. septembrī Starptautiskā Astronomijas savienība apstiprināja tā oficiālo nosaukumu un apzīmējumu (136199) Eris, bet tā pavadonim piešķīra nosaukumu Disnomija. Lēmums tika publiski paziņots nākamajā dienā.[13] Erīdas atklāšana būtiski ietekmēja diskusiju par Plutona statusu un planētas definīciju.[1] Tā kā jaunatklātais objekts pēc masas pārsniedza Plutonu un pēc izmēriem bija tam ļoti līdzīgs, astronomiem radās jautājums, vai Erīda būtu jāatzīst par desmito planētu vai arī jāpārskata pats planētas jēdziens.[9] 2006. gada 24. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pieņēma jaunu Saules sistēmas planētas definīciju un izveidoja atsevišķu pundurplanētu kategoriju. Par tās pirmajiem pārstāvjiem tika atzīti Plutons, Cerera un tolaik vēl ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB313 pazīstamā Erīda.[14]

Atklāšana

[labot | labot pirmkodu]
Trīs 2003. gada 21. oktobrī ar Samuela Ošina teleskopu iegūti attēli. Ar baltu apli atzīmētā Erīda 90 minūšu laikā lēni pārvietojas attiecībā pret fona zvaigznēm. Objektu šajos datos identificēja 2005. gada janvārī

Erīdu atklāja amerikāņu astronomu komanda — Maikls Brauns (Michael E. Brown) no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta, Čads Truhiljo (Chad A. Trujillo) no Gemini observatorijas un Deivids Rabinovics (David L. Rabinowitz) no Jeila Universitātes.[9] Atklājums bija daļa no ilgstošas un sistemātiskas Saules sistēmas ārējo apgabalu izpētes, kuras mērķis bija atrast retus, lielus un spožus transneptūna objektus.[15] Novērojumiem izmantoja 1,2 metru Samuela Ošina teleskopu (Samuel Oschin Telescope) Palomāras observatorijā, Kalifornijā.[15] Teleskops bija paredzēts plašu debess apgabalu sistemātiskai novērošanai. Erīdas attēlu iegūšanas laikā uz tā uzstādītā QUEST CCD kamera aptvēra 4,6 × 3,6 grādu lielu debess apgabalu ar 9,6 kvadrātgrādu aktīvo laukumu.[16] Attēli, kuros vēlāk tika konstatēta Erīda, tika iegūti 2003. gada 21. oktobrī.[13] Sākotnējā datu apstrādē objekts netika pamanīts, jo tas šķietami pārvietojās tikai aptuveni 1,42 loka sekundes stundā, bet meklēšanas programmas apakšējā robeža kļūdaini pozitīvu rezultātu skaita samazināšanai bija noteikta 1,5 loka sekundes stundā.[15] Pēc cita liela un lēni kustīga transneptūna objekta — Sednas — atrašanas komanda izstrādāja lēnāk kustīgu objektu meklēšanas paņēmienu un atkārtoti pārbaudīja agrāk iegūtos datus. Erīda šajos attēlos tika identificēta 2005. gada 5. janvārī.[9][13][17]

Pēc objekta identificēšanas astronomi arhīvos meklēja pirmsatklāšanas attēlus, kuros tas bija nejauši nofotografēts agrāko debess novērojumu laikā. Atklājēju sākotnējā publikācijā norādīts, ka objekts tika atrasts vairākos SkyMorph datubāzes attēlos un 1989. gada fotoplatē, kas bija iegūta ar Apvienotās Karalistes Šmita teleskopu Saidingspringas observatorijā. Šie dati pagarināja tolaik pieejamo novērojumu loku līdz 16 gadiem un ļāva aprēķināt orbītu ar ļoti mazām nenoteiktībām.[15] Tika noteikts, ka objekta orbītas ekscentricitāte ir aptuveni 0,438 un tās slīpums pret ekliptiku — aptuveni 44°.[15] Vēlāk tika identificēti vēl senāki novērojumi. NASA Reaktīvās kustības laboratorijas Mazo ķermeņu datubāzē Erīdas pašreizējais novērojumu loks sākas ar 1954. gada 3. septembri.[11]

Atklājums tika publiski paziņots 2005. gada 29. jūlijā, kad objekts vēl bija pazīstams ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB313.[9] NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta paziņojumos tas tika raksturots kā par Plutonu lielāks objekts un iespējamā “desmitā planēta”.[18] Objekta albedo jeb virsmas atstarošanas spēja tolaik nebija zināma, taču tā spožums un attālums lika atklājējiem secināt, ka pie saprātīgi pieņemamām albedo vērtībām tam vajadzētu būt lielākam par Plutonu. Arī sākotnējā zinātniskajā publikācijā tika izdarīts šāds secinājums.[15] Vēlāki mērījumi parādīja, ka Erīdas diametrs ir aptuveni 2326 km, savukārt Plutona diametrs ir aptuveni 2377 km, tādēļ Erīda pēc izmēriem ir nedaudz mazāka par Plutonu.[19] Tomēr atklāšanas laikā pieņemtais Erīdas lielums un iespēja to atzīt par desmito planētu kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ saasinājās diskusija par Plutona statusu un zinātniski precīzu planētas definīciju.[9]

Klasifikācija

[labot | labot pirmkodu]
Eiropas Dienvidu observatorijas mākslinieka priekšstats par pundurplanētu Erīdu. Tās virsma ir ļoti atstarojoša un, domājams, klāta ar sasalušu gaistošo vielu sarmu. Attēlotās virsmas detaļas nav tieši novērotas

Erīda ir pundurplanēta un transneptūna objekts, jo tā riņķo ap Sauli aiz Neptūna orbītas.[9] Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) 2006. gadā pieņemto definīciju pundurplanēta ir debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, kura masa un pašgravitācija ir pietiekama, lai tas iegūtu hidrostatiskā līdzsvara jeb gandrīz sfērisku formu, bet kas nav attīrījis savas orbītas apkārtni un nav dabiskais pavadonis.[20] Erīda šiem kritērijiem atbilst. 2006. gada augustā tā ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB313 kopā ar Cereru un Plutonu kļuva par vienu no pirmajiem oficiāli atzītajiem pundurplanētu kategorijas locekļiem.[20] Plašā un neformālā nozīmē Erīdu var raksturot kā vienu no Saules sistēmas ārējiem mazajiem ķermeņiem, tomēr tas nav IAU formāls klasifikācijas apzīmējums. IAU kategorija “Saules sistēmas mazie ķermeņi” (Small Solar System Bodies) ietver objektus, kas nav ne planētas, ne pundurplanētas, ne dabiskie pavadoņi, tādēļ Erīda šajā kategorijā neietilpst.[20] Savukārt NASA Reaktīvās kustības laboratorijas (JPL) tehniskajos resursos termins small body lietots plašāk — ar to apzīmē dabiskus ķermeņus, kas nav planētas vai dabiskie pavadoņi, un šajā datubāzu grupā var iekļaut arī pundurplanētas. JPL Mazo ķermeņu datubāzē pie mazajiem ķermeņiem pieskaita arī Koipera joslas objektus, transneptūna objektus un pundurplanētas.[21] Tādējādi JPL lietotais tehniskais apzīmējums small body nav pilnīgi sinonīmisks IAU terminam Small Solar System Body.

Pēc orbītas dinamikas Erīda ir izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir transneptūna objektu kopums, kas daļēji pārklājas ar Koipera joslas ārējo daļu un kuras locekļiem raksturīgas izteikti ekscentriskas un bieži arī stipri slīpas orbītas.[22] Erīdas orbītas slīpums pret ekliptiku ir aptuveni 44°, un tās ekscentricitāte ir aptuveni 0,44.[15] Šāds slīpums ir neparasti liels pat izkliedētā diska objektiem. Atklājuma sākotnējās publikācijas nosaukumā Maikls Brauns, Čads Truhiljo un Deivids Rabinovics Erīdu raksturoja kā “planetāra izmēra objektu izkliedētajā Koipera joslā”, bet pašā pētījumā norādīja, ka tās orbīta kopumā ir raksturīga izkliedētās joslas objektam, izņemot neparasti lielo slīpumu.[15] Klasiskie Koipera joslas objekti parasti pārvietojas stabilākās orbītās ar mazāku ekscentricitāti un slīpumu, un dinamiskajās klasifikācijās tos nošķir no objektiem, kas atrodas orbitālajā rezonansē ar Neptūnu.[23] Izkliedētā diska objektu orbītas turpretī parasti ir daudz ekscentriskākas un nereti stipri slīpas pret planētu orbītu plakni. Daudzu šo objektu orbītas joprojām lēni mainās.[22] Šīs īpašības galvenokārt skaidro ar Neptūna gravitācijas izkliedi un planētas orbītas migrāciju Saules sistēmas agrīnajā attīstībā.[22][23] NASA Erīdu min kā izkliedētā diska objektu un lielāko zināmo šīs kopas locekli.[22]

Erīda pieder arī plutoīdu (plutoids) kategorijai. Šo nosaukumu IAU 2008. gadā ieviesa pundurplanētām, kas riņķo ap Sauli pa orbītām, kuru lielā pusass ir lielāka par Neptūna orbītas lielo pusasi. Tāpat kā citām pundurplanētām, to pašgravitācijai jābūt pietiekamai gandrīz sfēriskas formas iegūšanai, bet tās nedrīkst būt attīrījušas savas orbītas apkārtni.[24] Plutoīdu pavadoņi paši netiek uzskatīti par plutoīdiem. Ieviešot šo kategoriju, Plutons un Erīda bija abi zināmie un oficiāli nosauktie plutoīdi.[24]

Tādējādi Erīdu vienlaikus var raksturot kā pundurplanētu, transneptūna objektu, izkliedētā diska objektu un plutoīdu. Pundurplanētas un plutoīda apzīmējumi raksturo tās fizikālās īpašības un stāvokli IAU klasifikācijā, transneptūna objekta apzīmējums — atrašanos aiz Neptūna orbītas, bet izkliedētā diska objekta apzīmējums — tās orbītas dinamiskās īpašības.

Orbīta

[labot | labot pirmkodu]
Erīdas orbīta zilā krāsā salīdzinājumā ar Plutona un triju ārējo planētu orbītām. Tumšākie orbītas posmi atrodas zem ekliptikas plaknes. Sānskati uzskatāmi parāda Erīdas orbītas aptuveni 44° slīpumu

Erīda pārvietojas ap Sauli pa ļoti ekscentrisku un stipri slīpu orbītu Saules sistēmas ārējā daļā.[9][15] Tās orbītas lielā pusass ir aptuveni 67,9 astronomiskās vienības (AU) jeb aptuveni 10,2 miljardi kilometru.[9] NASA norāda, ka Erīdas vidējais attālums no Saules ir aptuveni 10 miljardi kilometru jeb 68 AU.[1] Orbītas ekscentricitāte ir aptuveni 0,44, tādēļ Erīdas attālums no Saules viena apriņķojuma laikā mainās vairāk nekā divarpus reizes.[15] Perihēlijā, orbītas Saulei tuvākajā punktā, tā nonāk aptuveni 38,2 AU attālumā, bet afēlijā attālinās līdz aptuveni 97,5 AU.[9] Tādējādi arī perihēlijā Erīda paliek tālu aiz Neptūna, kura vidējais attālums no Saules ir aptuveni 30 AU, savukārt afēlijā tā atrodas gandrīz simt reižu tālāk no Saules nekā Zeme.[22] Orbitālo elementu skaitliskās vērtības var nedaudz atšķirties atkarībā no izvēlētā aprēķinu laika brīža, atskaites sistēmas un orbītas risinājuma. NASA Reaktīvās kustības laboratorijas Mazo ķermeņu datubāzē publicētie elementi tādēļ ir piesaistīti konkrētam laika brīdim.[11]

Erīdas orbīta ir neparasta arī ar ļoti lielo orbitālo slīpumu — tās plakne pret ekliptiku ir sasvērta par aptuveni 44°.[9][15] Tas ir ievērojami vairāk nekā aukstajiem klasiskajiem Koipera joslas objektiem, kuru orbītas parasti ir salīdzinoši maz ekscentriskas un tikai nedaudz slīpas pret planētu orbītu plakni.[22] Jau Erīdas atklājuma sākotnējā zinātniskajā publikācijā tās orbīta tika raksturota kā kopumā raksturīga izkliedētā diska objektam, izņemot neparasti lielo slīpumu.[15] NASA un EBSCO pārskatos norādīts, ka vienu pilnu apriņķojumu ap Sauli Erīda veic aptuveni 557 Zemes gados.[1][9] Pēc orbītas dinamikas Erīda pieder izkliedētajam diskam.[22][15] Šīs transneptūna objektu kopas locekļiem raksturīgas izteikti ekscentriskas un pret planētu orbītu plakni stipri slīpas orbītas. Turklāt to orbītas parasti ir dinamiskā ziņā mazāk stabilas nekā klasisko Koipera joslas objektu orbītas.[22] Izkliedētā diska izveidošanos galvenokārt saista ar Neptūna gravitācijas ietekmi un tā orbītas migrāciju Saules sistēmas agrīnajā vēsturē, kad daudzi sākotnējā mazo ledus ķermeņu diska objekti tika izkliedēti jaunās orbītās.[22] NASA Erīdu min kā izkliedētā diska objektu un lielāko zināmo šīs kopas pārstāvi.[22]

Izmēri un masa

[labot | labot pirmkodu]
Erīdas izraisītās zvaigznes aizklāšanas novērojumu shēma, 2010. gada 6. novembris. Divās observatorijās reģistrētie aizklāšanas intervāli un citā vietā iegūtais negatīvais novērojums ļāva noteikt Erīdas rādiusu — 1163 ± 6 km — un secināt, ka tās forma ir gandrīz sfēriska

Ilgu laiku Erīdas izmēri bija zināmi ar samērā lielu nenoteiktību, jo tās lielais attālums apgrūtina tiešus diametra mērījumus.[9] Būtisku precizējumu deva 2010. gada 6. novembrī novērotā zvaigznes aizklāšana, kuras laikā Erīda aizklāja tālu zvaigzni. Vairākās observatorijās iegūtie aizklāšanas dati bija savietojami ar gandrīz sfērisku Erīdas formu un ļāva noteikt tās rādiusu — 1163 ± 6 km, tātad diametru — 2326 ± 12 km.[3][9] Erīdas masa noteikta, pētot tās dabiskā pavadoņa Disnomijas kustību. Sākotnējie precīzie Disnomijas orbītas mērījumi, kas veikti ar Keka observatorijas un Habla kosmiskā teleskopa palīdzību, deva Erīdas masu (1,67 ± 0,02)·1022 kg jeb 1,27 ± 0,02 reizes lielāku par tolaik pieņemto Plutona masu.[25] Vēlāki Erīdas–Disnomijas sistēmas orbītas aprēķini kopējo sistēmas masu precizēja līdz (1,6466 ± 0,0085)·1022 kg.[4] Ar ALMA veiktie astrometriskie novērojumi Disnomijas un Erīdas masas attiecībai noteica 0,0085 lielu 1σ augšējo robežu, tādēļ Erīdas pašas masa ir ļoti tuva visas sistēmas masai.[26]

No aizklāšanā noteiktā rādiusa un Erīdas–Disnomijas sistēmas masas iegūtais Erīdas vidējais blīvums ir aptuveni 2,4–2,5 g/cm³. Sākotnējā aizklāšanas pētījumā, izmantojot agrāko masas vērtību, tika iegūti 2,52 ± 0,05 g/cm³, bet vēlākā sistēmas analīzē, ņemot vērā arī Disnomijas tilpumu, aprēķināts kopējais sistēmas blīvums 2,43 ± 0,05 g/cm³.[3][4] Šāds blīvums norāda, ka Erīdas iekšējā sastāvā līdzās ledum jābūt ievērojamam iežu materiāla daudzumam.[9][26] No Erīdas masas un rādiusa, izmantojot sakarību , izriet, ka brīvās krišanas paātrinājums uz tās virsmas ir aptuveni 0,81 m/s² jeb aptuveni 0,083 no Zemes virsmas gravitācijas.[3][4] Tādējādi 100 kg masas ķermenis uz Erīdas virsmas radītu aptuveni 81 N lielu smaguma spēku — tikpat, cik aptuveni 8,3 kg masas ķermenis uz Zemes.

Pēc izmēriem Erīda un Plutons ir ļoti līdzīgi, tomēr precīzie mērījumi liecina, ka Erīda ir nedaudz mazāka. Plutona vidējais rādiuss ir 1188,3 ± 1,6 km, tātad diametrs ir aptuveni 2377 km, kamēr Erīdas diametrs ir 2326 ± 12 km — aptuveni 2 % mazāks.[27][3] Tomēr Erīda ir aptuveni 1,26 reizes masīvāka par Plutonu.[4][27] Arī Erīdas vidējais blīvums — aptuveni 2,4–2,5 g/cm³ — ir lielāks nekā Plutonam, kura vidējais blīvums ir 1,853 ± 0,004 g/cm³.[27] Salīdzinājumā ar Zemes Mēnesi Erīda ir ievērojami mazāka un vieglāka. Mēness vidējais diametrs ir aptuveni 3476 km, tādēļ Erīdas diametrs ir aptuveni divas trešdaļas no Mēness diametra.[28][3] Mēness masa ir aptuveni 7,3·1022 kg, tātad Erīdas–Disnomijas sistēmas masa ir aptuveni 23 % no Mēness masas.[28][4] Arī virsmas gravitācija uz Erīdas ir aptuveni uz pusi mazāka nekā uz Mēness, kur gravitācijas paātrinājums ir aptuveni 1,62 m/s².[28]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 5 6 «Eris» (angļu). NASA Science. 2025-04-24. Skatīts: 2026-08-29.
  2. ↑ 136199 Eris. JPL Small-Body Database. Skatīts 2026. gada 27. augustā.
  3. 1 2 3 4 5 6 7 Sicardy, Bruno; Ortiz, José Luis; Assafin, Marcelo (2011). "A Pluto-like radius and a high albedo for the dwarf planet Eris from an occultation" (en). Nature 478 (7370): 493–496. doi:10.1038/nature10550. PMID 22031441.
  4. 1 2 3 4 5 6 7 Holler, Bryan J.; Grundy, William M.; Buie, Marc W.; Noll, Keith S. (2021). "The Eris/Dysnomia system I: The orbit of Dysnomia" (en). Icarus 355: 114130. arXiv:2009.13733. doi:10.1016/j.icarus.2020.114130.
  5. 1 2 R. Szakáts et al. «Tidally locked rotation of the dwarf planet (136199) Eris discovered via long-term ground-based and space photometry». Astronomy & Astrophysics (angļu) 669, 2023. L3. lpp. doi:10.1051/0004-6361/202245234. Skatīts: 2026-08-27.
  6. ↑ Pēc sengrieķu nesaskaņu dievietes Erīdas vārda
  7. ↑ I. Vilks. Astronomijas vārdnīca. LU Akadēmiskais apgāds, 2014. ISBN 978-9984-45-857-1.
  8. ↑ JPL/NASA. «What is a Dwarf Planet?». Jet Propulsion Laboratory, 2015-04-22. Skatīts: 2022-01-19.
  9. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 Karen N. Kähler. «Eris and Dysnomia». Research Starters (angļu). EBSCO, 2023. Skatīts: 2026-08-29.
  10. ↑ S. Alan Stern et al. «The Pluto System After New Horizons». Annual Review of Astronomy and Astrophysics (angļu) 56, 2018. 357–392. lpp. doi:10.1146/annurev-astro-081817-051935. Skatīts: 2026-08-27.
  11. 1 2 3 «Small-Body Database Lookup: 136199 Eris (2003 UB313)» (angļu). NASA Jet Propulsion Laboratory. Skatīts: 2026-08-29.
  12. ↑ Gary M. Bernstein et al. «Synchronous Rotation in the (136199) Eris–Dysnomia System». The Planetary Science Journal (angļu) 4 (6), 2023. 115. lpp. doi:10.3847/PSJ/acdd5f. Skatīts: 2026-08-27.
  13. 1 2 3 4 «IAU Names Dwarf Planet Eris» (angļu). International Astronomical Union. 2006-09-14. Skatīts: 2026-08-27.
  14. ↑ «IAU 2006 General Assembly: Result of the IAU Resolution Votes» (angļu). International Astronomical Union. 2006-08-24. Skatīts: 2026-08-27.
  15. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 Brown, Michael E.; Trujillo, Chadwick A.; Rabinowitz, David L. (2005). "Discovery of a Planetary-sized Object in the Scattered Kuiper Belt" (en). The Astrophysical Journal Letters 635 (1): L97–L100. doi:10.1086/499336.
  16. ↑ «The 48-inch Samuel Oschin Telescope» (angļu). Palomar Observatory, California Institute of Technology. Skatīts: 2026-08-27.
  17. ↑ «Erīda» (latviešu). Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Skatīts: 2026-08-27.
  18. ↑ «NASA-Funded Scientists Discover Tenth Planet» (angļu). NASA Jet Propulsion Laboratory. 2005-07-29. Skatīts: 2026-08-27.
  19. ↑ «Planet Sizes and Locations in Our Solar System» (angļu). NASA Science. Skatīts: 2026-08-27.
  20. 1 2 3 «Resolution B5: Definition of a Planet in the Solar System» (PDF) (angļu). International Astronomical Union. 2006-08-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-09. Skatīts: 2026-08-29.
  21. ↑ «Small Bodies» (angļu). NASA Jet Propulsion Laboratory. Skatīts: 2026-08-29.
  22. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 «Kuiper Belt: Facts» (angļu). NASA Science. Skatīts: 2026-08-29.
  23. 1 2 «Kuiper Belt Objects». COSMOS — The SAO Encyclopedia of Astronomy (angļu). Swinburne University of Technology. Skatīts: 2026-08-29.
  24. 1 2 «Plutoid Chosen as Name for Solar System Objects Like Pluto» (angļu). International Astronomical Union. 2008-06-11. Skatīts: 2026-08-29.
  25. ↑ Brown, Michael E.; Schaller, Emily L. (2007). "The Mass of Dwarf Planet Eris" (en). Science 316 (5831): 1585. doi:10.1126/science.1139415. PMID 17569855.
  26. 1 2 Brown, Michael E.; Butler, Bryan J. (2023). "Masses and Densities of Dwarf Planet Satellites Measured with ALMA" (en). The Planetary Science Journal 4 (10): 193. doi:10.3847/PSJ/ace52a.
  27. 1 2 3 «Planetary Physical Parameters» (angļu). NASA Jet Propulsion Laboratory. Skatīts: 2026-08-29.
  28. 1 2 3 «Moon» (angļu). NASA Glenn Research Center. 2025-07-07. Skatīts: 2026-08-29.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Erīda_(pundurplanēta)&oldid=4519685"