Makemake
 Makemake un tās pavadonis. Attēls uzņemts ar Habla teleskopu | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | |
| Atklāšanas datums | 2005. gada 31. martā |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (136472) Makemake |
| Citi nosaukumi [1] | 2005 FY9 |
| Mazo planētu kategorija | pundurplanēta |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2020. gada 31. maijā | |
| Afēlijs | 52,756 AU |
| Perihēlijs | 38,104 AU |
| Lielā pusass (rādiuss) | 45,430 AU |
| Ekscentricitāte | 0,16126 |
| Apriņķojuma periods | 306,21 yr (111 845 d) |
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 4,419 km/s |
| Vidējā anomālija | 165,514° |
| Slīpums | 28,9835° |
| Uzlecošā mezgla garums | 79,620° |
| Periapsīdas laiks | 2186. gada 17. novembris |
| Pericentra arguments | 294,834° |
| Zināmie pavadoņi | S/2015 (136472) 1 |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas |
|
| Vidējais rādiuss | 715±19 km |
| Saspiedums | 0.0098 |
| Virsmas laukums | 6,42×106 km² |
| Tilpums | 1,53×109 km³ |
| Masa | 3,1×1021 kg |
| Vidējais blīvums | ≈1700 kg/m³ |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | < 0,57 m/s² |
| Ekvatoriālais 2. kosmiskais ātrums | < 0,91 km/s |
| Sideriskais periods | 22,8266±0,0001 h |
| Ģeometriskais albedo | 0,82±0,02 |
| Temperatūra |
32–36 K 40–44 K |
| Asteroīdu spektru tipi | B−V=0,83, V−R=0,5 |
| Redzamais spožums | 17,0 (opozīcijā) |
| Absolūtais spožums |
|
.svg){kind=small}
(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas). Tās diametrs ir aptuveni 60% no Plutona diametra. Makemakes sevišķi zemā virsmas temperatūra (40 K) liecina, ka tā ir klāta ar sasalušu metāna, etāna un iespējams pat ar slāpekļa ledu.[1] To 2005. gadā atklāja Maikls Brauns, Čads Truhiljo un Dāvids Rabinovics, un sākotnēji nosaukta 2005 FY9. 2008. gadā tā nosaukta Lieldienu salas pirmiedzīvotāju radīšanas dievības Makemakes vārdā. Makemakes planētas simbols ir šāds: .svg){kind=small}
.[2]
Makemake apriņķo ap Sauli 306,21 gados, un tai ir vidēji ekscentriska orbīta. Vismazākais attālums līdz Saulei (perihēlijs) ir 38,1 AU, bet vislielākais (afēlijs) ir 52,8 AU. Toties orbītas slīpums ir ļoti liels, tas ir 28,9835°. Makemake neatrodas orbitālajā rezonansē ar Neptūnu, tāpēc tas ir klasiskais Koipera joslas objekts (kjubivano). Vienu apriņķojumu ap savu asi Makemake veic 22,83 stundās.
2016. gada aprīlī pundurplanētai atklāts dabiskais pavadonis. Tam dots apzīmējums S/2015 (136472) 1 jeb MK 2. Pavadoņa diametrs ir aptuveni 175 km un tas apriņķo Makemaki vismaz 21 000 km attālumā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Michael E. Brown. «The Dwarf Planets» (angļu). California Institute of Technology, Department of Geological Sciences. Skatīts: 2008-01-26.
- ↑ JPL/NASA. «What is a Dwarf Planet?». Jet Propulsion Laboratory, 2015-04-22. Skatīts: 2022-01-19.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makemake.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
