Kravas kuģis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Transportkuģis)
Jump to navigation Jump to search
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Kravas kosmosa kuģis.
Colombo Express, viens no lielākajiem pasaules kravas kuģiem (kad tas 2005. gadā tika uzbūvēts)

Kravas kuģis ir jebkurš kuģa veids, kas paredzēts kravas, preču un materiālu pārvadāšanai no vienas ostas uz otru. Katru gadu tūkstošiem kravas kuģu izmanto pasaules jūras un okeānus, lai pārvadātu vairumu starptautiskajā tirdzniecībā iesaistīto preču. Kravas kuģi parasti ir īpaši projektēti veicamajam uzdevumam, bieži tie ir aprīkoti ar celtņiem un citiem mehānismiem kravas iekraušanai un izkraušanai, un tie sastopami dažādos izmēros. Mūsdienās gandrīz vienmēr kravas kuģus būvē no metināta tērauda un, ar nedaudziem izņēmumiem, vidējais to kalpošanas laiks ir 25 līdz 30 gadi pirms sagriešanas metāllūžņos.[1]

Tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV kravas kuģis pie Makmurdo stacijas Antarktīdā

Kravas kuģus var iedalīt sešās grupās atbilstoši kravai, ko tie pārvadā. Grupas ir sekojošas:

  1. Ģenerālās kravas kuģi
  2. Konteinerkuģi
  3. Tankkuģi
  4. Balkeri
  5. Daudzfunkcionālie kuģi
  6. Refrižeratori

Ģenerālās kravas kuģi pārvadā tādas iepakotas kravas kā dažādas ķimikālijas, pārtiku, mēbeles, mehānismus, transporta līdzekļus, militāro tehniku, apavus, apģērbus utt.

Tankkuģi pārvadā naftas produktus un citas šķidrās kravas.

Balkeri pārvadā ogles, graudus, rūdu un citus līdzīgus produktus izbērtā veidā.

Daudzfunkcionālie kuģi, kā to rāda nosaukums, pārvadā dažādas kravas kategorijas, piemēram, šķidrās un iepakotās (ģenerālās) kravas vienlaicīgi.

Refrižeratori ir īpaši projektēti kuģi,[2] kuri paredzēti, lai pārvadātu ātri bojājošās preces, kuras prasa noteiktas temperatūras uzturēšanu. Šādas preces pārsvarā ir augļi, gaļa, zivis, dārzeņi, piena produkti un citi pārtikas produkti.

Kravas kuģus iespējams iedalīt arī universālajos un specializētajos. Universālie kuģi paredzēti jebkādu kravu transportēšanai, bet specializētie transportē vairāku veidu kravas, kuras pieder pie vienas kategorijas, piemēram, beramkravas vai lejamkravas.[3] No uzskaitītajiem specializēti kravas kuģu tipi ir konteinerkuģi un balkeri. Pēc būtības arī visu izmēru tankkuģi ir specializēti kravas kuģi, lai arī bieži tos uzskata par atsevišķu kuģu kategoriju.

Pēc darbības veida kravas kuģus var iedalīt līnijkuģos un klaiņkuģos (Tramp – angļu val.). Tie kuģi, kuri kursē atbilstoši kuģniecības publicētam sarakstam un kuriem ir fiksēta pārvadāšanas maksa, tiek saukti par kravas līnijkuģiem. Kravas līnijkuģi parasti pārvadā ģenerālās kravas, bet daži no tiem var pārvadāt arī pasažierus. Šādu kuģi, kurš pārvadā 12 vai vairāk pasažieru, sauc par kravas - pasažieru līnijkuģi.[4] Klaiņkuģiem nav fiksēta kursēšanas saraksta un tie pēc vajadzības veic reisus pa dažādiem maršrutiem.[5] Kravu īpašnieki šos kuģus nofraktē, lai pārvadātu tiem piederošo kravu. Parasti klaiņkuģus ekspluatē mazākas kuģniecības un fiziskas personas. Katru kuģa pārgājienu sauc par reisu.

Upju kravas kuģu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Savienībā upju kravas kuģus iedala sekojoši:[6]

Pašpiedziņas liellaiva

Ikviens pašgājējs iekšējo ūdensceļu kravas kuģis, kas nav pašpiedziņas tankkuģis.

Liellaiva, kas nav pašpiedziņas

Ikviens iekšējo ūdensceļu kravas kuģis, kas nav pašgājējs un kas nav tankkuģis. Šajā kategorijā ir iekļautas liellaivas, kuras velk, stumj velkoņi.

Pašpiedziņas tankkuģis

Pašpiedziņas tankkuģis, kas paredzēts šķirdumu vai gāzu pārvadāšanai uzstādītās tvertnēs.

Tankkuģis, kas nav pašpiedziņas

Tankkuģis, kas nav pašgājējs un kas paredzēts šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai uzstādītās tvertnēs. Šajā kategorijā ir iekļauti tankkuģi, kurus velk, stumj velkoņi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabīga mēroga koges replika - no 10. līdz 14. gs. kravu pārvadāšanai Ziemeļeiropā bieži izmantots kuģa tips

Senākās ziņas par saimniecisko darbību uz ūdens ir saistītas ar preču pārvadāšanu nolūkā tirgoties. Vēstures un arheoloģijas pierādījumi vēsta, ka šāda prakse bija izplatīta sākot ar pirmo tūkstošgadi p.m.ē. un sākot ar 14. un 15. gs. p.m.ē. mazi Vidusjūras kravas kuģi, tādi kā 15 līdz 16 metru garais Ulu - burunas kuģis, pārvadāja 20 tonnas eksotiskas kravas: 11 tonnas neapstrādāta vara, krūzes, stiklu, ziloņkaulu, zeltu, garšvielas un dārgumus no Kanaānas, Grieķijas, Ēģiptes un Āfrikas. Viduslaikos vēlme strādāt garākos tirdzniecības maršrutos un neatkarīgi no gadalaikiem motivēja veikt uzlabojumus kuģu uzbūvē.

Pirms 19. gs. vidus, pirātisma gadījumu biežums piespieda daudzus kravas kuģus apbruņot, dažreiz visai smagi, kā gadījumos ar Manilas galeonām un Austrumindijas kuģiem. Dažreiz šos kuģus eskortēja karakuģi.

Pirātisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Pirātisms

Dažos ūdeņos pirātisms vēljoprojām ir visai bieži izplatīta parādība. Pirms kāda laika bīstams bija Malakas šaurums starp Indonēziju no vienas puses un Singapūru ar Malaiziju no otras puses, kurā notika bieži uzbrukumi kravas kuģiem. 2004. gadā šo trīs valstu valdības vienojās nodrošināt labāku aizsardzību kuģiem, kuri izmanto šaurumu. Pirātismam pakļauti ir Somālijas un Nigērijas ūdeņi. Mazākiem kuģiem bīstami ir atsevišķi Dienvidamerikas, Dienvidaustrumāzijas un Karību jūras piekrastes posmi.[7] [8]

Definīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma Delmas konteinerkuģis izkrauj kravu Zanzibāras ostā Tanzānijā

Ar kravu (Cargo - angļu val.) saprot preces un materiālus, kurus pārvadā ar izīrētu kuģi. Savukārt ar frakts maksu (Freight rate - angļu val.) saprot kompensāciju par kuģa izmantošanu kravas pārvadāšanai, kuru maksā fraktētējs jeb iznomātājs. Angļu sarunvalodā šo vārdu nozīme ir kļuvusi savstarpēji aizstājama un kravas kuģi var saukt gan par cargo ship, gan arī freighter ship.

Vispārīgi modernos okeāna kravu pārvadājumus pēc darbības veida var iedalīt divās klasēs:

  1. Līnijkuģu bizness: parasti (bet ne tikai) konteinerkuģi (kur iepakotās (ģenerālās) kravas pārvadā 20 vai 40 pēdu konteineros), kuri darbojas kā sabiedriskais transports un regulāri ienāk kuģniecības publicēta ostu saraksta ostās. Sabiedriskais transports ir reglamentēts pakalpojums, kurā jebkura persona var pasūtīt kravas pārvadājumu atbilstoši ilgstoši pastāvošām un starptautiski atzītām normām.
  2. Klaiņkuģu bizness: bieži izmantots tankkuģu pārvadājumos. Pēc būtības šis ir privāts bizness starp kravas nosūtītāju un saņēmēju, kuru nodrošina kuģa īpašnieks vai operators izīrējot savu kuģi beramkravu vai lejamkravu, vai arī gabalkravu (kravas ar atsevišķām daļām) pārvadāšanai starp divām piemērotām pasaules ostām atbilstoši īpaši noslēgtam līgumam, kuru sauc par frakta līgumu (Charterparty - angļu val.)

Lielākus kravas kuģus parasti ekspluatē kuģniecības līnijas: uzņēmumi, kuri pamatā specializējas kravu pārvadāšanā. Tādi mazāki kuģi kā piekrastes kuģi, bieži pieder to operatoriem.

Kuģu prefiksi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažreiz pirms kuģa vārda tiek likts tā kategorijas apzīmējums. Daži prefiksu piemēri karakuģiem ir "USS" - Savienoto Valstu kuģis (United States Ship - angļu val.), "HMS" - Viņas/Viņa Majestātes kuģis (Her/His Majesty's Ship - angļu val.), "HMCS" - Viņas/Viņa Majestātes kanādiešu kuģis (Her/His Majesty's Canadian Ship - angļu val.), "HTMS" - Viņa Taju Majestātes kuģis (His Thai Majesty's Ship - angļu val.) un "LVNS" - Latvijas Jūras spēku kuģis (Latvian Navy Ship - angļu val.). Prefiksu piemēri, kurus lieto tirdzniecības kuģiem: "RMS" - Karaliskais pasta kuģis (Royal Mail Ship - angļu val.), tie parasti ir pasažieru līnijkuģi; "MK" vai "MV" - motorkuģis (Motor Vessel - angļu val.), kuru darbina dīzeļdzinējs; "MT" - motortankkuģis (Motor Tanker - angļu val.), ar dzinēju aprīkots kuģis, kurš pārvadā tikai lejamkravas; "FV" - zvejas kuģis (Fishing Vessel - angļu val.) un "SS" - tvaikonis (Steamship - angļu val.). Ja pirms tirdzniecības kuģa vārda ir prefikss "TS", kuģi darbina tvaika turbīna (Turbine Steamer - angļu val.).

Slaveni kravas kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaveni kravas kuģi iekļauj otrā pasaules kara Liberty tipa kuģus, kuri bija projektēti daļēji izmantojot britu projektu. Liberty tipa kuģu sekcijas tika iepriekš izgatavotas dažādās vietās Amerikas Savienotajās Valstīs un tad montētas kopā kuģu būvētavās vidēji sešās nedēļās ar rekordu nedaudz ilgāk kā četrās dienās. Šie kuģi ļāva Sabiedrotajiem aizvietot nogremdētos kravas kuģus ātrāk nekā Krīgsmarīne zemūdenes U-boat spēja tos nogremdēt. Tas būtiski palīdzēja karā, piegādēs un vēlākajā uzvarā pār Ass valstīm.

Izmēra kategorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kravas kuģus iedala izmēra kategorijās daļēji pēc kravas ietilpības, daļēji pēc kravnesības (dedveita tonnāžas DWT) un daļēji pēc izmēriem. Tādi maksimālie izmēri kā garums un platums ierobežo kanāla slūžas, kurās kuģis var ienākt, iegrime ierobežo izmantojamos kanālus, seklos šaurumus un ostas, bet augstums ierobežo kuģa iespējas paiet zem tiltiem. Pastāv sekojošas plaši izmantotas izmēra kategorijas:

  • Sauskravas kuģiem
    • Mazie pārvadātāji līdz 10 000 DWT
    • Seawaymax ir līdz 28 000 DWT lieli pārvadātāji, kuri ir lielākie caur Sentlorensas ūdensceļu iziet spējīgie kuģi. Šo kuģu garums ir zem 225,6 m, platums zem 23,8 m, iegrime zem 8,08 m un augstums virs ūdenslīnijas ne lielāks par 35,5 m.
    • Handysize, no 10 000 līdz 35 000 DWT[9] vai 39 999 DWT.[10]
    • Handymax, no 35 000 līdz 55 000 DWT[9] vai no 40 000 līdz 64 999 DWT.[10]
    • Panamax, no 55 000 līdz 80 000 DWT[9] vai no 65 000 līdz 99 999 DWT.[10] Tā izmērus ierobežo Panamas kanāla slūžas. Šo kuģu platums ir 32,31 m, garums 289,6 m, iegrime 12,04 m.[11]
    • Neopanamax (vai New Panamax) ir līdz 120 000 DWT lieli kuģi, kuri var izmantot uzlabotās Panamas kanāla slūžas. Šo kuģu garums ir zem 366 m, platums zem 55 m un iegrime zem 18 m[12]
    • Capesize kuģi ir lielāki par Suezmax un Neopanamax un tiem jāiet ap Labās cerības un Horna ragiem, lai ceļotu starp okeāniem
    • Chinamax ir no 380 000 līdz 400 000 DWT lieli kuģi. Šo kuģu garums ir zem 360 m, platums zem 65 m un iegrime zem 24 m. Šādus izmēru limitus nosaka Ķīnas ostu infrastruktūra
  • Tankkuģiem
    • Aframax, naftas produktu tankkuģi ar izmēru no 80 000 līdz 120 000 DWT. Šis ir lielākais tankkuģu izmērs (bez VLCC un ULCC), kurš noteikts vidējās frakts maksas novērtējuma (Average freight rate assessment (AFRA) — angļu val.) skalā[13]
    • Q-Max ir lielākie sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģi, kurus var pieņemt Kataras dabasgāzes eksporta termināļi. Šo kuģu garums ir zem 345 m, platums zem 53,8 m, augstums zem 34,7 m un tiem ir salīdzinoši maza 12 m iegrime[14][15]
    • Suezmax ir ap 160 000 DWT lieli naftas produktu tankkuģi ar platumu zem 77,5 m, iegrimi zem 20,1 m un augstumu zem 68 m. Šie kuģi var iziet cauri Suecas kanālam
    • VLCC (Very Large Crude Carrier (VLCC) - angļu val.) ir supertankkuģi izmērā no 160 000 līdz 319 999 DWT[13]
    • ULCC (Ultra Large Crude Carrier (ULCC) - angļu val.) ir milzīgi supertankkuģi izmērā no 320 000 līdz 550 000 DWT[13]

Ship measurements comparison.svg

TI - klases supertankkuģi ir ultra lieli jēlnaftas tankkuģi ar iegrimi lielāku nekā Suezmax, Malaccamax un New Panamax kuģiem. Tas dara pārgājienus no Atlantijas uz Kluso okeānu ļoti garus. Tankkuģiem jāveic gari reisi uz dienvidiem no Labās cerības un Horna ragiem, lai pārvietotos starp Atlantijas un Klusajiem okeāniem.

Lielo ezeru kravas kuģi ir būvēti darbam Ziemeļamerikas Lielajos ezeros un pēc savas uzbūves atšķiras no jūras kuģiem, jo viļņu izmērs un to sekošanas frekvence Lielajos ezeros ir atšķirīga no jūras. Daļa no šiem kuģiem ir lielāki par Seawaymax un nevar atstāt ezerus un ienākt Atlantijas okeānā, jo tie neietilpst Sentlorensas ūdensceļa slūžās.

Piesārņojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai samazinātu izmaksas, lielus kuģus bieži darbina ar tādu zemas kvalitātes degvielu kā kuģu mazutu, kurš satur augstāku sēra līmeni nekā dīzeļdegviela.[16] Piesārņojuma apjoms pieaug: 2001. gadā kuģi gada laikā patērēja 278 miljonus tonnu degvielas un tiek prognozēts, ka 2020. gadā tiks patērēti 500 miljoni tonnu.[17] Lai būtiski samazinātu sēra saturu kuģu degvielās un slāpekļa oksīda emisijas, ir pieņemtas starptautiskas normas. Daži no risinājumiem ir pāriešana uz zemāka sēra satura degvielu ienākot SOX emisijas kontroles zonās[18] un kuģu pieslēgšana krasta barošanai, kamēr tie atrodas ostā. Sēra saturs degvielā, ko drīkst izmantot SOX emisijas kontroles zonās, ir samazinājies līdz 0,1%. Tik mazu saturu sasniegt kuģu mazutā tehniski nav iespējams, tādēļ kuģiem emisijas kontroles zonās ir jāpāriet uz dīzeļdegvielu. Bet dīzeļdegvielai ir mazāka viskozitāte un eļļošanas spēja, kas var radīt bojājumus degvielas sūkņiem, kuri būvēti kuģu mazuta izmantošanai. Degvielas viskozitāti var palielināt dīzeļdegvielu atdzesējot.[19] Starptautiskā Jūrniecības Organizācija ir samazinājusi atļauto sēra saturu kuģu mazutā no 4,5%[20] līdz 3,5% un atļauto sēra saturu degvielā, ko lieto SOX emisijas kontroles zonās no 1,5%[20] līdz 0,1%.[21] Eiropas Savienība plāno vēl striktāku emisiju kontroli.[22]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. How long does a ship typically last before it is scrapped? Quora Skatīts: 2019. gada 31. martā
  2. Capt. Pawanexh Kohli Refrigerated Ships 2000.
  3. Negabarīta kravas jūras pārvadājumi LATSPED Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī
  4. 2008. gada 22. februāra Ventspils brīvostas maksu 1. nodaļas "Definējumi un vispārīgie noteikumi" 1.1.5. punkts
  5. Klaiņkuģis Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Zinātne. 2000. Skatīts 2019. gada 1. aprīlī
  6. 2007. gada 19. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 425/2007 ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1365/2006 par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem II pielikuma "Papildu definīcijas, skaidrojumi un datu paziņošanas pamatnostādnes Regulas Nr. 1365/2006 īstenošanai" II nodaļa "Kuģu veidi"
  7. Documentaries - Pirates - Part Two BBC World Service Skatīts: 2019. gada 8. aprīlī
  8. Scott Coffen-Smout Pirates, Warlords and Rogue Fishing Vessels in Somalia's Unruly Seas Skatīts: 2019. gada 8. aprīlī
  9. 9,0 9,1 9,2 MAN Diesel & Turbo. Propulsion Trends in Bulk Carriers 2016 7. lpp. ISBN 9789211129045 Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī
  10. 10,0 10,1 10,2 UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 ix. lpp. ISBN 9789211129045 Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī
  11. Panama Canal Authority. Vessel Requirements 11.-12. lpp. ISBN 9789211129045 Archived 2018. gada 19. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī
  12. The New Panamax; 13,200-TEU Containership, 120,000 dwt Bulk Carrier Shipping Research and Finance Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī
  13. 13,0 13,1 13,2 Scaling the Tanker Market Surveyor. American Bureau of Shipping. Winter 2002. 6. lpp. Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī
  14. Jae-eun C. Korea launches new tankers Korea JoongAng Daily, 2008. gada 9. jūlijs.
  15. Curt B. Marine Transportation of LNG Intertanko Conference, 2004. gada 29. marts. 27. lpp. Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī
  16. Health risks of shipping pollution have been 'underestimated' The Guardian Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī
  17. Global Trade and Fuels Assessment - Additional ECA Modeling Scenarios United States Environmental Protection Agency, 2009. gada maijs. 2 - 2. lpp. Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī
  18. 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu VI pielikuma "Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem" III nodaļas "Nosacījumi emisijas kontrolei no kuģiem" 14. noteikuma "Sēra oksīdi (SOX)" 3. punkts
  19. MGO Cooler Heinen & Hopman Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī
  20. 20,0 20,1 Brīdī, kad stājās spēkā 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu VI pielikums "Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem"
  21. Air pollution from ships MILJÖ INFORMATION ÅSTRÖM & NILSSON AB., 2011. 4. - 5. lpp. Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī
  22. EU launches attempt to deliver shipping emissions trading scheme BusinessGreen Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]