Traķu kunigaitija

Traķu kunigaitija (lietuviešu: Trakų kunigaikštystė, latīņu: ducatus Tracensis) bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem. Pēc 1413. gada administratīvi teritoriālās reformas tās teritorijā izveidoja Traķu vaivadiju.

Vēsture

Dižkunigaitis Ģedimins pēc senkrievu kņazistu iekarošanas arī Lietuvu sadalīja dalienas kņazistēs jeb kunigistēs. Agrākajā Dainavas zemē ar centru Seno Traķu (Senieji Trakai) pilī izveidojās Traķu kunigaitija, kas pirmo reizi rakstos pieminēta 1337. gada hronikā. Zināms, ka Traķu pilī mēdza uzturēties dižkunigaitis Ģedimins, kaut arī no 1323. gada viņa galvenā rezidence atradās Viļņas pilskalnā uzceltajā pilī. No 1341. gada Traķu pilī valdīja Ģedimina dēls Ķēstutis. Kad 1345. gadā Lietuvas dižkunigaiša troni pārņēma viņa brālis Aļģirds, Ķēstutim tika uzticēta Traķu kunigaitija, Grodņas kņaziste un Žemaitija, bet Aļģirds valdīja pār Viļņu un Lietuvai pakļautajām krievu kņazistēm.

1350. gadā Ķēstutis sāka būvēt jaunu pili zemes šaurumā starp Galves un Lukas ezeriem, bet pēc viena no Vācu ordeņa uzbrukumiem līdz 1377. gadam sāka būvēt arī otru pili uz Galves ezera salas. Pēc Aļģirda nāves (1377) par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, kurš pēc 1385. gada Krēvas ūnijas kristījās un kļuva arī par Polijas karali (1386). Par Traķu kungu (latīņu: dominus Tracensis) viņš uz laiku iecēla savu jaunāko brāli Šķirgaili (1382-1392).

Lietuvas pilsoņu kara (1389–1392) rezultātā par Lietuvas dižkunigaiti un Traķi kunigaiti kļuva Ķēstuta dēls Vītauts, kas pabeidza Traķu ezerpils būvi. 1409. gadā Traķiem piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Lietuvas faktisko galvaspilsētu. Pēc uzvaras pār Vācu ordeni 1408. gadā Traķu kunigaitijai pievienoja arī Kauņas apkārtni un agrāko Upītes zemi. Dižkunigaitis Vītauts 1413. gadā Hordolo (Horodło) parakstīja vienošanos ar savu brālēnu Jagaili, kas paredzēja Lietuvas dižkunigaitijas administratīvo reformu un vaivadiju izveidi. Traķu kunigaitija kopā ar Grodņas kņazisti veidoja Traķu vaivadijas pamatteritoriju.

Traķu kunigaiši

Ķēstutis (1341—1382), bija arī Žemaitijas kungs un Grodņas kņazs (līdz 1361)
Šķirgailis (1382—1392), bija arī Lietuvas vietvaldis (1386—1392)
Vītauts Dižais (1392—1413), līdztekus bija arī Lietuvas dižkunigaitis

Lietuvas vēsturiskās daļas

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms: Lietava, Deltuva, Nalsene, Alsene	Viļņas kunigaitija 1337-1413	Pēc: Viļņas vaivadija
Pirms: Dainava, Sudava, Nere, Upīte	Traķu kunigaitija 1337-1413	Pēc: Traķu vaivadija
Pirms: Ceklis, Megava, Gaižuva, Karšuva, Knituva, Medenike, Saulene	Žemaitijas fogteja 1398-1411	Pēc: Žemaitijas kunigaitija