Traķu vaivadija

Vikipēdijas lapa
Traķu vaivadijas ģerbonis
Traķu vaivadijas karogs

Traķu vaivadija (lietuviešu: Trakų vaivadija, latīņu: Palatinatus Trocensis, poļu: województwo trockie) bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413. gada administratīvi teritoriālās reformas tika izveidota no Traķu kunigaitijas un Grodņas kunigaitijas. Traķu vaivada Nikolaja Radvila Rudā pilvaru laikā (1550—1566) pēc 1565. gada vaivadijai pievienoja arī Upītes un Kauņas zemes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Traķu vaivadijas teritorija 17. gadsimtā Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā (sarkanā krāsā)

Dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā Lietuvas dižkunigaitiju sadalīja dalienas kņazistēs (kunigaitijās). Pēc Ģedimina nāves 1341. gadā viņa dēla Ķēstuta pārvaldībā bija Traķu kunigaitija, Grodņas kunigaitija un Žemaitija. Viņa galvenā rezidence bija Senajā Traķu pilī (Senieji Trakai) netālu no mūsdienu Traķiem. Viņa brālis Aļģirds 1345. gadā kļuva par dižkunigaiti un valdīja pār Viļņu un Lietuvai pakļautajām krievu kņazistēm.

Lietuvas pilsoņu kara laikā (1389–1392) rezultātā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Ķēstuta dēls Vītauts Dižais, kas 1413. gadā Hordolo (Horodło) parakstīja vienošanos ar savu brālēnu Jagaili, kas paredzēja Lietuvas dižkunigaitijas administratīvo reformu un vaivadiju izveidi. Pēc Livonijas ordeņa sagrāves 1565.-1566. gadā Traķu vaivadijai pievienoja Kauņas pilsētu un Upītes zemi. 1569. gadā pēc Polijas-Lietuvas ūnijas izveides, tā kļuva par "Abu tautu kopvalsts" sastāvdaļu. Pēc Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Traķu vaivadijas austrumu un ziemeļu daļas Nemunas labajā krastā anektēja Krievijas Impērija un iekļāva jaunizveidotās Lietuvas guberņas sastāvā, bet rietumu daļu Nemunas kreisajā krastā anektēja Prūsijas Karaliste.

Administratīvais sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Traķu pavieta (Trakų pavietas, Троцкі павет, 1413—1795)
  • Grodņas pavieta (Gardino pavietas, Гарадзенскі павет, 1413—1793)
  • Kauņas pavieta (Kauno pavietas, Ковенскі павет, 1565—1795)
  • Upītes pavieta (Upytės pavietas, Упіцкі павет, 1566—1795)

Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms:
Viļņas kunigaitija
Viļņas vaivadija
14131795
Pēc:
Lietuvas guberņa, Viļņas guberņa (no 1801)
Pirms:
Traķu kunigaitija
Traķu vaivadija
14131795
Pēc:
Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), daļēji Kauņas guberņai (no 1843),

Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas Karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (18161837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)

Pirms:
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas kunigaitija
14111795
Pēc:
Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), Kauņas guberņai (no 1843),

Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas Karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (18161837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)

Pirms:
Vācu ordeņa valsts
Mēmeles komtureja
Prūsijas hercogistes
no 1701. gada Prūsijas Karalistes
Mēmeles apriņķis

15251772
Pēc:
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)