Medenike (zeme)

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts.

Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė, lietuviešu: Medininkų žemė, latīņu: terra Medenike) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14. gadsimtā, kad tā bija ilgstošas karadarbības zona starp Lietuvas dižkunigaitijas un Vācu ordenim pakļautajām zemēm. 15. gadsimtā tā kopā ar citām Žemaitijas zemēm integrējusies Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.

Nosaukums

Medenikes zemes vārds ir cēlies no tās galvenās pilskalna - Medvegales (latīņu: castrum Medewage) nosaukuma, kas atrodas Žemaitijas augstākajā vietā, 12 km uz dienvidiem no Varņiem. Vācu ordeņa brāļi to vāciski dēvēja par Medeniku pili (vācu: husse Medenikin), bet tai pakļauto zemi par Medniku (Mednick) jeb Medenikeni (Medeniken, Medenicken, Medininken).

Medvegales pilskalns (pa labi).

Teritorija

Medenikes zeme atradās Žemaitijas vidienē, ziemeļrietumos tā robežojās ar kuršu Cekļa zemi, ziemeļaustrumos ar Knituvas zemi, austrumos ar Saulenes zemi, bet dienvidos bija žemaišu Karšuvas zeme. Mūsdienās tās teritoriju pamatā aizņem Telšu apriņķis un Tauraģes apriņķa Šilales rajons.

Vēsture

No hronikām zināms, ka Vācu ordeņa kaujas ar žemaišiem Medenikes zemē notika 1314., 1316., 1320., 1329., 1355., 1370., 1381., 1389. un 1399. gadā. Pēc uzvaras Grīnvaldes kaujā zemi iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā un Medininkos nopostīja žemaišu pagānu svētnīcu un tās vietā 1414.–1416. gadā uzcēla katoļu baznīcu. Tā kļuva par Žemaitijas bīskapu rezidences vietu ar Varnes nosaukumu (žemaišu: Varnē, lietuviešu: Varniai, poļu: Wornie).