Viļņas kunigaitija

Vikipēdijas lapa
Ģedimina dzimtas ģerbonis.

Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija (lietuviešu: Lētuvās kunigīstē, Lietuvos kunigaikštystė, latīņu: Ducatus Lituaniae) bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim. Pēc 1413. gada administratīvi teritoriālās reformas tās teritorijā izveidoja Viļņas vaivadiju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižkunigaitis Ģedimins pēc senkrievu kņazistu iekarošanas arī Lietuvu sadalīja dalienas kņazistēs jeb kunigistēs. Pēc viņa nāves 1341. gadā Viļņas pilī valdīja viņa dēls Jaunutis un atraitne Jevna, tomēr jau 1345. gadā dižkunigaiša troni pārņēma Aļģirds. Viņa brālim Ķēstutim tika uzticēta Traķu kunigaitija un Žemaitija, bet Aļģirds valdīja pār Viļņu un Lietuvai pakļautajām krievu kņazistēm. Pēc Aļģirda nāves (1377) par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, kurš pēc 1385. gada Krēvas ūnijas kristījās un kļuva arī par Polijas karali (1386).

Lietuvas pilsoņu kara (1389–1392) rezultātā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Vītauts Dižais, kas 1413. gadā Hordolo (Horodło) parakstīja vienošanos ar savu brālēnu Jagaili, kas paredzēja Lietuvas dižkunigaitijas administratīvo reformu un vaivadiju izveidi.

Viļņas kunigaiši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms:
Lietava, Deltuva, Nalsene, Alsene
Viļņas kunigaitija
1337-1413
Pēc:
Viļņas vaivadija
Pirms:
Dainava, Sudava, Nere, Upīte
Traķu kunigaitija
1337-1413
Pēc:
Traķu vaivadija
Pirms:
Gaižuva, Karšuva, Knituva, Medenike, Saulene
Žemaitijas fogteja
1398-1411
Pēc:
Žemaitijas kunigaitija