Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
- Šis raksts ir par 1210. gada karagājienu uz Ugauniju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Ugauniju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Karagājiens virzījās no Cēsīm uz Ugauniju (kartē - UGANDI). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Ugaunijas karavīri |
Zobenbrāļu ordenis ar vendu karavīriem, Tālavas letu karavīri, bīskapa Alberta vasaļi | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Ugaunijas vecākie |
Cēsu Bertolds, Rūsiņš no Sotekles, Kaupo no Turaidas | ||||||
Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210. gadā pēc Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieka Bertolda aicinājuma. Tajā piedalījās arī bīskapam Albertam padotie krustneši un daudzi viņu sabiedrotie līvi un leti. Viņi ieņēma ugauņu galveno pili Otepē, izlaupīja un pielika tai uguni.
Igauņi rīkoja atbildes karagājienu uz Cēsīm un trīs dienas aplenca to, izmantojot palīgierīces un uguns sārtus. Uzzinājuši par liela krustnešu un Turaidas līvu un letu karaspēka tuvošanos Kaupo vadībā, viņi pārtrauca Cēsu aplenkumu un atkāpās.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XIV. 6.-8.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 9. augustā.