Triju ķeizaru līgums

Trīs ķeizari Francis Jozefs I Hābsburgs, Vilhelms I Hoencollerns un Aleksandrs II Romanovs pēc vienošanās Šēnbrunnas pilī 1873. gada 22. oktobrī.

Triju ķeizaru līgums (vācu: Dreikaiserbund, ungāru: Három császár szövetsége, krievu: Союз трёх императоров) bija konservatīva politiskā savienība (1873–1887) starp Vācijas Impērijas, Austroungārijas un Krievijas Impērijas ķeizariem, kas sākās ar konsultatīvu Triju ķeizaru vienošanos (vācu: Dreikaiserabkommen) Šēnbrunnas pilī 1873. gada 22. oktobrī un turpinājās ar slepena līguma parakstīšanu 1881. gadā. Tā daļa no Bismarka veidoto alianšu sistēmas un trīs lielvalstu valdnieki apņēmās ievērot labvēlīgu neitralitāti citas valsts uzbrukuma gadījumā. Ņemot vērā pieaugošo antagonismu starp Austrongāriju un Krieviju Balkānos, 1887. gadā alianses līgumu nepagarināja.

Pēc Triju ķeizaru alianses iziršanas sākās Antantes veidošanās starp Francijas Trešo republiku, Krievijas Impēriju un Lielbritāniju.

Vēsture

Vācijas Impērija un Austroungārija nevēlējās pieļaut 1870. gada franču-prūšu karā sakautās Francijas tuvināšanos ar Krievijas Impēriju, tāpēc 1879. gada oktobrī tās izveidoja Divsavienību. Līgums paredzēja, ka abas impērijas sadarbosies, ja nāktos karot pret Krievijas Impēriju. Austroungārijas vēlme rast stipru partneri bija saistīta arī ar tās interesēm Balkānu reģionā, kur tās intereses sadūrās ar Krievijas Impērijas vēlmi kontrolēt dienvidu slāvus un Osmaņu impērijas interesēm par savas varas saglabāšanu savās Balkānu provincēs. 1873. gada līguma deklarētie mērķi bija “nostiprināt Eiropā šobrīd valdošo miera stāvokli”, nodrošināt to “pret visiem satricinājumiem, lai no kādas puses tie nāktu, un nepieciešamības gadījumā to īstenotu”.

Pēc Krievijas Impērijas uzvaras 1877.-1878. gada krievu-turku karā Berlīnes kongresā Lielbritānija un Austroungārija centās ierobežot Krievijas Impērijas intereses Balkānos. 1881. gadā Bismarks panāca līguma atjaunošanu ar Austroungāriju un Krieviju, bet 1882. gadā Trejsavienības noslēgšanu ar Austroungāriju un Itāliju. 1885. gadā Serbija ar Austroungārijas atbalstu uzbruka Krievijas atbalstītajai Bulgārijai, 1887. gadā Krievija aliansi ar Austroungāriju un Vāciju nepagarināja.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Vācijas un Austroungārijas pusē nostājās Osmaņu impērija, bet 1915. gada oktobrī šīm valstīm pievienojās arī Bulgārijas Karaliste. Šīs valstis turpmāk sauca par Centrālajām lielvalstīm.