Tritikāle
| Tritikāle × Triticosecale | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Cilts | Triticeae |
| Ģints | Tritikāle (× Triticosecale) |
 Tritikāle Vikikrātuvē | |
Tritikāle (× Triticosecale) ir labības augs, kas izveidots, krustojot kviešus (Triticum) un rudzus (Secale).[1] Tā tika pirmoreiz iegūta laboratorijās 19. gadsimta beigās Skotijā un Zviedrijā. Tritikāle apvieno kviešu augsto ražības potenciālu un labo graudu kvalitāti ar rudzu izturību pret vides apstākļiem (ieskaitot augsnes īpašības) un slimībām.
Tā ir izturīgāka pret salu (aukstumizturība ir labāka nekā ziemas kviešiem), neuzņēmīga pret sēnīšu un vīrusslimībām, turklāt tai ir pazeminātas prasības pret augsnes auglību. Tritikāles graudos ir samērā daudz olbaltumvielu.
Par vienu no komerciāli audzējamajām labībām tritikāle kļuva tikai nesen.[nepieciešama atsauce] Pārsvarā tritikāli izmanto spirta rūpniecībā un lopbarībai, taču atsevišķu šķirņu graudus var izmantot arī maizes cepšanā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Antons Ruža, Aleksandrs Adamovičs, Biruta Bankina, Andris Bērziņš u.c. Augkopība. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 159—160. lpp. ISBN 9984-596-72-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ilze Lavrinovica. „Tritikāle – tikai lopbarībai vai arī maizei? LLU pēta auga lietojumu”. Latvijas Avīze. 2014. gada 28. septembris. Skatīts: 2016. gada 25. aprīlī.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |