Trīssoļlēkšana
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Trīssoļlēkšana ir vieglatlētikas lēkšanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk ar trīs soļiem jāaizlec speciāli sagatavotā bedrē.
Lēciena atzīme ir dēlītis, kuram mūsdienu čempionātos ir uzlikta maza plastilīna strīpiņa, lai varētu redzēt pēdas, ja sportists ir pārkāpis atspēriena dēlīti. Pirmā piezemēšanās ir jāveic ar to pašu kāju, ar kuru tika veikts atspēriens. Nākamā fāze ir solis, kura laikā ir jāpiezemējas uz otras kājas. Tad seko pēdējais solis — lēciens smilšu bedrē, tāpat kā tāllēkšanā. Lēciens netiek ieskaitīts, ja sportists pārkāpj atspēriena dēlīti, sajauc trīssoļlēkšanas soļus vai neveic lēcienu atvēlētajā laikā (parasti vienā minūtē).
Trīssoļlēkšana ir iekļauta olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1896. gada, sievietes — kopš 1996. gada.
Pasaules rekords tāllēkšanā vīriešiem ir 18,29 m un pieder Džonatanam Edvardsam no Lielbritānijas, uzstādīts 1995. gada 7. augustā. Pasaules rekords tāllēkšanā sievietēm ir 15,50 m un pieder Inesai Kravecai no Ukrainas, uzstādīts 1995. gada 10. augustā.
Pasaules rekords trīssoļlēkšanā telpās vīriešiem (17,92 metri) pieder Tedijam Tamgo no Francijas. Pasaules rekords trīssoļlēkšanā telpās sievietēm (15,36 metri) pieder Tatjanai Ļebedevai no Krievijas.
Desmit labākie trīsoļlēcēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīrieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atjaunots 2011. gada 12. maijā.[1]
Rezultāts | Vējš | Sportists | Valsts | Norises vieta | Datums |
---|---|---|---|---|---|
18,29 | 1,3 | Džonatans Edvardss | Apvienotā Karaliste | Gēteborga | 1995. gada 7. augusts |
18,09 | -0,4 | Kenijs Harisons | ASV | Atlanta | 1996. gada 27. jūlijs |
17,98 | 1,2 | Tedijs Tamgo | Francija | Ņujorka | 2010. gada 12. jūnijs |
17,97 | 1,5 | Villijs Benkss | ASV | Indianapolisa | 1985. gada 16. jūnijs |
17,92 | 1,6 | Hristo Markovs | Bulgārija | Roma | 1987. gada 31. augusts |
17,92 | 1,9 | Džeimss Bekfords | Jamaika | Odesa | 1995. gada 20. maijs |
17,90 | 1,0 | Vladimirs Inozemcevs | PSRS | Bratislava | 1990. gada 20. jūnijs |
17,90 | 0,4 | Žadels Gregoriu | Brazīlija | Belema | 2007. gada 20. maijs |
17,89 | 0,0 | Žoau Karlušs de Oliveira | Brazīlija | Mehiko | 1975. gada 15. oktobris |
17,87 | 1,7 | Maiks Konlijs | ASV | Sanhosē | 1987. gada 27. jūnijs |
Sievietes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atjaunots 2011. gada 22. martā.[2]
Rezultāts | Vējš | Sportiste | Valsts | Norises vieta | Datums |
---|---|---|---|---|---|
15,50 | 1,9 | Inesa Kraveca | Ukraina | Gēteborga | 1995. gada 10. augusts |
15,39 | 0,5 | Fransuāza Mbango Etone | Kamerūna | Pekina | 2008. gada 17. augusts |
15,34 | -0,5 | Tatjana Ļebedeva | Krievija | Iraklija | 2004. gada 4. jūlijs |
15,32 | 0,9 | Hrisopije Devedze | Grieķija | Atēnas | 2004. gada 21. augusts |
15,29 | 0,3 | Žamile Aldama | Kuba | Roma | 2003. gada 11. jūlijs |
15,28 | 0,9 | Jargelisa Saviņjē | Kuba | Osaka | 2007. gada 31. augusts |
15,25 | 1,7 | Olga Ripakova | Kazahstāna | Splita | 2010. gada 4. septembris |
15,20 | 0,0 | Šarka Kašparkova | Čehija | Atēnas | 1997. gada 4. augusts |
15,20 | -0,3 | Terēza Marinova | Bulgārija | Sidneja | 2000. gada 24. septembris |
15,18 | 0,3 | Iva Prandževa | Bulgārija | Gēteborga | 1995. gada 10. augusts |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīssoļlēkšana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- [https://web.archive.org/web/20110414111615/http://www.trackfieldevents.com/history/triple-jump-history Arhivēts 2011. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Trīssoļlēkšanas vēsture] (angliski)
- [https://web.archive.org/web/20111210201123/http://www.trackfieldevents.com/technique/triple-jump-technique Arhivēts 2011. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē. Trīssoļlēkšanas tehnika] (angliski)
- Rekordi (angliski)
- [https://web.archive.org/web/20090325001003/http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf Arhivēts 2009. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē. IAAF sacensību noteikumi] (angliski)
|