Tēta1 Orionis C
Novērojumu dati | ||
---|---|---|
Epoha | J2000 | |
Zvaigznājs | Orions | |
Rektascensija | 05h 35m 16,47s[1] | |
Deklinācija | -05° 23′ 22,9″[1] | |
Redzamais spožums | 5,13[1] | |
Astrometrija | ||
Radiālais ātrums | +28 km/s | |
Īpatnējā kustība | α: −0,92 loka milisekundes/gadā δ: 0,13 loka milisekundes/gadā | |
Paralakse | 2,11 ± 0,41 loka milisekunde | |
Attālums | ~470 pc ~1500ly | |
Absolūtais spožums | -3,2 | |
Raksturojums | ||
Spektra klase | O6pe V | |
Masa | 40 M☉ | |
Rādiuss | 8 R☉ | |
Starjauda | 251 000 L☉ | |
Temperatūra | 45 500 K | |
Vecums | 1,2 x 106 gadi | |
Citi nosaukumi | ||
41 Ori C, Theta1 Orionis C, HR 1895, HIP 26221, HD 37022, SAO 132314, V1016 Ori |
Tēta1 Orionis C (θ1 Orionis C) ir dubultzvaigzne Trapeces zvaigžņu kopā, kopas spilgtākā zvaigzne, atrodas Oriona zvaigznājā Oriona miglāja vidū. Tā ir arī masīvākā no kopas zvaigznēm. Zvaigzne pieder O spektra klasei, tā ir zilgana galvenās secības zvaigzne. Pētījumi infrasarkanajā spektrā liecina, ka Tēta1 Orionis C ir fizikālā dubultzvaigzne, kura sastāv no divām komponentēm: Tēta1 Orionis C1 un Tēta1 Orionis C2.[2] C1 un C2 viena otru apriņķo 11 gadu laikā. Iespējams eksistē arī trešā komponente. 2013. gada augustā Tēta1 Orionis C sistēmu izdevās nofotografēt redzamās gaismas spektrā ar 6,5 m Magelāna teleskopa adaptīvo optiku, kurš atrodas Atakamas tuksnesī.[3] Attēlos redzama divu zvaigžņu sistēma.
Tēta1 Orionis C ir karstākā virsma starp zvaigznēm, kuras redzamas ar neapbruņotu aci. Tā ir arī viena no spožākajām zināmajām zvaigznēm. Tēta1 Orionis C starjauda ir 251 000 reižu lielāka kā Saulei.
Tēta1 Orionis C izstaro lielāko daļu no ultravioletā starojuma, kurš lēnām jonizē (un iespējams izkliedē) Oriona miglāju. Ultravioletais starojums ir arī galvenais cēlonis miglāja spīdumam. Zvaigzne izstaro spēcīgu zvaigžņu vēju, kurš ir ap 100 000 reižu spēcīgāks kā Saules vējš, jonizēto daļiņu ātrums sasniedz līdz 1000 km/s.
Aprēķināts, ka Tēta1 Orionis C nākotnē pārvērtīsies par sarkano pārmilzi un pēc dažiem miljoniem gadu kļūs par pārnovu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |