Ubuntu Linux
- Šis raksts ir par Linux operētājsistēmu. Par citām jēdziena Ubuntu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 | |
 Ubuntu 23.10 "Mantic Minotaur" | |
| Uzņēmums / izstrādātājs | Canonical Ltd. |
|---|---|
| OS saime | Linux |
| Izstrādes process | Aktuāls |
| Pirmkoda modelis | Brīvā un atvērtā pirmkoda programmatūra[1][2] |
| Pēdējā izlaiduma versija | Ubuntu 20.04 LTS / 2020. gada 23. aprīlis |
| Tirgus mērķis | Mākoņskaitļošana, lietu internets, personālais dators, serveris |
| Pieejamās valodas | Vairāk nekā 55 valodas |
| Atjaunošanas metode | Software Updater |
| Pakotnes pārvaldnieks | GNOME Software, APT, dpkg, Snappy, flatpak |
| Atbalstītās platformas | |
| Kodola tips | Linux kernel |
| Lietotāja telpa | GNU |
| Repozitorijs | |
| Lietotāja saskarne pēc noklusējuma | GNOME |
| Licence | GPL un citas licences |
| Tīmekļa vietne |
ubuntu |
Ubuntu (IPA izruna: /u'buntu/)[4] ir brīva un atvērta pirmkoda[5][6] Linux distributīvs, kas ir bāzēts uz Debian GNU/Linux.[7] Ubuntu oficiāli ir izlaists trīs variantos: Desktop,[8] Server,[9] un Core[10] lietu interneta ierīcēm[11] un robotiem.[12][13] Visas versijas var izmantot datorā vai virtuālā mašīnā. Ubuntu ir populāra operētājsistēma mākoņskaitļošanai ar OpenStack atbalstu.[14]
Ubuntu izstrādes ciklu veido relīzes katrus 6 mēnešus, ar ilgtermiņa atbalstu relīzēm katrus divus gadus.[4][15][16] Šobrīd pēdējā versija Ubuntu 23.04 ("Lunar Lobster") tika palaista 2023. gada aprīlī, bet jaunākā ilgtermiņa atbalsta versija ir Ubuntu 22.04 ("Jammy Jellyfish").
Ubuntu izstrādā Canonical[17] un citu izstrādātāju kopiena pēc meritokrātijas pārvaldības modeļa.[4][18] Canonical nodrošina drošības atjauninājumus un atbalstu katrai Ubuntu relīzei, sākot no izlaišanas datuma un līdz brīdim, kad relīze sasniedz norādīto ekspluatācijas laika beigu datumu.[4][19][20] Canonical rada ieņēmumus, pārdodot ar Ubuntu saistītus maksas pakalpojumus.[21][22]
Distributīva nosaukums ir cēlies no Dienvidāfrikas zulu un kosu tautu priekšstata ubuntu, kas nozīmē “Es esmu tas, kas es esmu, pateicoties tam, kas mēs visi esam”. Ubuntu sauklis "Linux cilvēcīgām būtnēm" ietver vienu no tā galvenajiem mērķiem — padarīt Linux pieejamāku un vienkāršāk lietojamu.
Vēsture un attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ubuntu projekta sākotnējais nosaukums bija no-name-yet.com.[23]
Ubuntu ir veidots, pamatojoties uz Debian arhitektūru un infrastruktūru, un tajā ietilpst Linux serveris, stacionāro datoru un ražot pārtrauktu tālruņu un planšetdatoru operētājsistēmu versijas.[24] Ubuntu izlaiž atjauninātās versijas, ik pēc sešiem mēnešiem.[25] Ubuntu pirmais izlaidums 2004. gada 20. oktobrī sākās kā pagaidu nodalīšanās no Debian GNU/Linux, ar mērķi regulāri izmantot Debian kodu, lai būtu iespējams izlaist jaunu Ubuntu versiju ik pēc sešiem mēnešiem, solī ar GNOME sešu mēnešu izlaides ciklu. Atšķirībā no citiem Debian atvasinājumiem kā, piemēram, Xandros, Linspire un Libranet, Canonical Ubuntu distributīvā saglabā Debian filozofiju un pārsvarā lieto brīvo programmatūru nevis iekļauj savā biznesa modelī patentētās lietotnes.
Ubuntu lieto Debian Advanced Packaging Tool instalēto pakotņu pārvaldīšanai. Ubuntu pakotnes parasti ir balstītas uz pakotnēm no Debian nestabilā repozitorija, lai arī tās ne vienmēr ir savienojamas savā starpā. Vairāki Ubuntu izstrādātāji ir arī pakotņu uzturētāji Debian repozitorijos un Ubuntu izmaiņas tiek ieguldītas atpakaļ Debian, to izmaiņu brīdī, nevis pēc to izlaides. Jans Mērdoks, Debian dibinātājs, 2005. gada aprīlī kritizēja Ubuntu attiecībā uz nesaderību starp tā pakotnēm un Debian Sarge[26] pakotnēm, norādot, ka Ubuntu ir novirzījies pārāk tālu lai saglabātu saderību.[nepieciešama atsauce]
Iekļautās programmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ubuntu kā grafisko lietotāja saskarni izmanto Unity lietotāja saskarni ar GNOME logu pārvaldnieku. Ir iespējams izmantot citas grafiskas vides, instalējot tos atsevišķi vai izmantojot dažādas Ubuntu versijas, piemēram ar KDE logu pārvaldnieku - Kubuntu, ar Xfce - Xubuntu, ar LXDE - Lubuntu un citas versijas.
Ubuntu pakotnes tiek dalītas 4 lielās repozitoriju grupās atkarībā no tā, kas uztur programmatūru (Canonical vai Ubuntu kopiena) un vai tā atbilst Ubuntu brīvās programmatūras noteikumiem.[27]
| Brīvā programmatūra | Nebrīvā programmatūra | |
|---|---|---|
| Canonical | Main | Restricted |
| Kopienas | Universe | Multiverse |
Pie nebrīvās programmatūras grupas pieder pakotnes ar slēgto pirmkodu, piemēram video karšu dziņi (Nvidia, AMD) u.c.
Ubuntu Linux versijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Versija | Nosaukums | Izdošanas datums | Ekspluatācijas laika beigas | Sākotnējā kodola versija |
|---|---|---|---|---|
| 24.04 LTS[28] | Noble Numbat | 2024. gada 25. aprīlī | 2034. gada 25. aprīlī | 6.8 |
| 23.10[29] | Mantic Minotaur | 2023. gada 12. oktobrī | 2024. gada jūlijā | 6.5 |
| 23.04[30] | Lunar Lobster | 2023. gada 20. aprīlī | 2024. gada 25. janvārī | 6.2 |
| 22.10[31] | Kinetic Kudu | 2022. gada 20. oktobrī | 2023. gada 20. jūlijā | 5.19 |
| 22.04 LTS[32] | Jammy Jellyfish | 2022. gada 21. aprīlī | 2032. gada 21. aprīlī | 5.15 vai 5.17 |
| 21.10[33] | Impish Indri | 2021. gada 14. oktobrī | 2022. gada jūlijā | 5.13 |
| 21.04[34] | Hirsute Hippo | 2021. gada 22. aprīlī | 2022. gada janvārī | 5.11 |
| 20.10[35] | Groovy Gorilla | 2020. gada 22. oktobrī | 2021. gada jūlijā | 5.8 |
| 20.04 LTS[36] | Focal Fossa | 2020. gada 23. aprīlī | 2025. gada aprīlī | 5.4 |
| 19.10[37] | Eoan Ermine | 2019. gada 17. oktobrī | 2020. gada jūlijā | 5.3 |
| 19.04[38] | Disco Dingo | 2019. gada 18. aprīlī | 2020. gada 23. janvārī | 5.0 |
| 18.10[39] | Cosmic Cuttlefish | 2018. gada 18. oktobrī | 2019. gada 18. jūlijā | 4.18 |
| 18.04 LTS[40] | Bionic Beaver | 2018. gada 26. aprīlī | 2028. gada aprīlī | 4.15 |
| 17.10[41] | Artful Aardvark | 2017. gada 19. oktobrī | 2028. gada aprīlī | 4.13 |
| 17.04[42] | Zesty Zapus | 2017. gada 13. aprīlī | 2018. gada 13. janvārī | 4.10 |
| 16.10[43] | Yakkety Yak | 2016. gada 20. oktobrī | 2017. gada 20. jūlijā | 4.8 |
| 16.04 LTS[44] | Xenial Xerus | 2016. gada 21. aprīlī | 2024. gada aprīlī | 4.4 |
| 15.10[45] | Wily Werewolf | 2015. gada 22. oktobrī | 2016. gada 28. jūlijā | 4.2 |
| 15.04[46] | Vivid Vervet | 2015. gada 23. aprīlī | 2016. gada 4. februārī | 3.19 |
| 14.10[47] | Utopic Unicorn | 2014. gada 23. oktobrī | 2015. gada 23. jūlijā | 3.16 |
| 14.04 LTS[48] | Trusty Tahr | 2014. gada 17. aprīlī | 2022. gada aprīlī | 3.13 |
|
Apzīmējumi:
Veca versija
Veca versija, tiek uzturēta
Šībrīža versija
Plānotā versija | ||||
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «kernel.ubuntu.com». kernel.ubuntu.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. augustā. Skatīts: 2020. gada 20. maijā.
- ↑ «Index of /ubuntu». archive.ubuntu.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. maijā. Skatīts: 2020. gada 20. maijā.
- ↑ «Preparing to Install». Ubuntu Official Documentation. Canonical Ltd. 2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 16. novembris.
Ubuntu 18.04 LTS Server Edition supports four (4) major architectures: AMD64, ARM, POWER8, LinuxONE and z Systems
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Canonical. «About the Ubuntu project». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Our mission». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Licensing». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Debian». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Ubuntu PC operating system». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Ubuntu Server - for scale out workloads». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Ubuntu Core». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Ubuntu for the Internet of Things». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ «Your first robot: A beginner’s guide to ROS and Ubuntu Core [1/5]». blog.ubuntu.com.
- ↑ Richard Trenholm. «Open source Ubuntu Core connects robots, drones and smart homes». CNET.
- ↑ Canonical. «OpenStack on Ubuntu is your scalable private cloud, by Canonical». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ «Releases - Ubuntu Wiki». wiki.ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ «LTS - Ubuntu Wiki». wiki.ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Canonical and Ubuntu». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Governance». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ «Releases - Ubuntu Wiki». wiki.ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Release end of life». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Support and management». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Canonical. «Plans and pricing». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
- ↑ Benjamin Mako Hill. «Ubuntu is Born». Ubuntu (A GNU/Linux Operating System): Past Present and Future, 26 November 2004. Skatīts: 2006-10-18.
- ↑ «Debian». Ubuntu (angļu). Skatīts: 2021-12-17.
- ↑ «Community». Ubuntu (angļu). Skatīts: 2021-12-17.
- ↑ - Debian Wiki «DebianSarge». Skatīts: 2020-05-21.
- ↑ «Licensing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. novembrī. Skatīts: 2009. gada 6. novembrī.
- ↑ «NobleNumbat/ReleaseSchedule». Ubuntu Discourse.
- ↑ «ManticMinotaur/ReleaseNotes». Ubuntu Discourse.
- ↑ «LunarLobster/ReleaseNotes». Ubuntu Discourse.
- ↑ «KineticKudu/ReleaseNotes». Ubuntu Discourse.
- ↑ «JammyJellyfish/ReleaseNotes». Ubuntu Discourse.
- ↑ «II/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.[novecojusi saite]
- ↑ «HH/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.[novecojusi saite]
- ↑ «Groovy Gorilla Release Notes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «FocalFossa/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «EoanErmine/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «DiscoDingo/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «CosmicCuttlefish/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «BionicBeaver/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «ArtfulAardvark/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «ZestyZapus/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «YakketyYak/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «XenialXerus/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «WilyWerewolf/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «VividVervet/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «UtopicUnicorn/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
- ↑ «TrustyTahr/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ubuntu Linux.- Ubuntu oficiālā mājaslapa
- latviešu Ubuntu resurss Arhivēts 2021. gada 28. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
|