Ubuntu Linux

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Linux operētājsistēmu. Par citām jēdziena Ubuntu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ubuntu
Ubuntu logo.svg
Ubuntu
Ubuntu 20.04 "Focal Fossa"
Uzņēmums / izstrādātājs Canonical Ltd.
OS saime Linux
Izstrādes process Aktuāls
Pirmkoda modelis Brīvā un atvērtā pirmkoda programmatūra[1][2]
Pēdējā izlaiduma versija Ubuntu 20.04 LTS / 2020. gada 23. aprīlis
Tirgus mērķis Mākoņskaitļošana, lietu internets, personālais dators, serveris
Pieejamās valodas Vairāk nekā 55 valodas
Atjaunošanas metode Software Updater
Pakotnes pārvaldnieks GNOME Software, APT, dpkg, Snappy, flatpak
Atbalstītās platformas
Kodola tips Linux kernel
Lietotāja telpa GNU
Lietotāja saskarne pēc noklusējuma GNOME
Licence GPL un citas licences
Oficiālā mājaslapa ubuntu.com

Ubuntu (IPA izruna: /u'buntu/)[4] ir brīva un atvērta pirmkoda[5][6] Linux distributīvs, kas ir bāzēts uz Debian GNU/Linux.[7] Ubuntu oficiāli ir izlaists trīs variantos: Desktop,[8] Server,[9] un Core[10] lietu interneta ierīcēm[11] un robotiem.[12][13] Visas versijas var izmantot datorā vai virtuālā mašīnā. Ubuntu ir populāra operētājsistēma mākoņskaitļošanai ar OpenStack atbalstu.[14]

Ubuntu izstrādes ciklu veido relīzes katrus 6 mēnešus, ar ilgtermiņa atbalstu relīzēm katrus divus gadus.[4][15][16] Šobrīd pēdējā versija tika palaista 2020. gada 23. aprīlī, pēdējā versija ir arī jaunākā ilgtermiņa atbalsta versija Ubuntu 20.04 ("Focal Fossa"), kas būs vispārīgi atbalstīta līdz 2025. gadam un līdz 2030. gadam par atsevišķu maksu.

Ubuntu izstrādā Canonical,[17] un citu izstrādātāju kopiena pēc meritokrātijas pārvaldības modeļa.[4][18] Canonical nodrošina drošības atjauninājumus un atbalstu katram Ubuntu relīzei, sākot no izlaišanas datuma un līdz brīdim, kad relīze sasniedz norādīto ekspluatācijas laika beigu datumu.[4][19][20] Canonical rada ieņēmumus, pārdodot ar Ubuntu saistītus maksas pakalpojumus.[21][22]

Distributīva nosaukums ir cēlies no Dienvidāfrikas zulu un kosu tautu priekšstata ubuntu, kas nozīmē “Es esmu tas, kas es esmu, pateicoties tam, kas mēs visi esam”. Ubuntu sauklis "Linux cilvēcīgām būtnēm" ietver vienu no tā galvenajiem mērķiem — padarīt Linux pieejamāku un vienkāršāk lietojamu.

Vēsture un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ubuntu projekta sākotnējais nosaukums bija no-name-yet.com.[23]

Ubuntu pirmais izlaidums 2004. gada 20. oktobrī sākās kā pagaidu nodalīšanās no Debian GNU/Linux, ar mērķi regulāri izmantot Debian kodu, lai būtu iespējams izlaist jaunu Ubuntu versiju ik pēc sešiem mēnešiem, solī ar GNOME sešu mēnešu izlaides ciklu. Atšķirībā no citiem Debian atvasinājumiem kā, piemēram, Xandros, Linspire un Libranet, Canonical Ubuntu distributīvā saglabā Debian filozofiju un pārsvarā lieto brīvo programmatūru nevis iekļauj savā biznesa modelī patentētās lietotnes.

Ubuntu lieto Debian Advanced Packaging Tool instalēto pakotņu pārvaldīšanai. Ubuntu pakotnes parasti ir balstītas uz pakotnēm no Debian nestabilā repozitorija, lai arī tās ne vienmēr ir savienojamas savā starpā. Vairāki Ubuntu izstrādātāji ir arī pakotņu uzturētāji Debian repozitorijos un Ubuntu izmaiņas tiek ieguldītas atpakaļ Debian, to izmaiņu brīdī, nevis pēc to izlaides. Jans Mērdoks, Debian dibinātājs, 2005. gada aprīlī kritizēja Ubuntu attiecībā uz nesaderību starp tā pakotnēm un Debian Sarge[24] pakotnēm, norādot, ka Ubuntu ir novirzījies pārāk tālu lai saglabātu saderību.[nepieciešama atsauce]

Iekļautās programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ubuntu kā grafisko lietotāja saskarni izmanto Unity lietotāja saskarni ar GNOME logu pārvaldnieku. Ir iespējams izmantot citas grafiskas vides, instalējot tos atsevišķi vai izmantojot dažādas Ubuntu versijas, piemēram ar KDE logu pārvaldnieku - Kubuntu, ar Xfce - Xubuntu, ar LXDE - Lubuntu un citas versijas.

Ubuntu pakotnes tiek dalītas 4 lielās repozitoriju grupās atkarībā no tā, kas uztur programmatūru (Canonical vai Ubuntu kopiena) un vai tā atbilst Ubuntu brīvās programmatūras noteikumiem[25].

Pakotnes repozitoriji
Free Software Non-Free Software
Canonical Main Restricted
Kopienas Universe Multiverse

Pie nebrīvās programmatūras grupas pieder pakotnes ar slēgto pirmkodu, piemēram video karšu dziņi (Nvidia, AMD) u.c.

Ubuntu Linux versijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Versija Nosaukums Izdošanas datums Ekspluatācijas laika beigas Kodols
21.10[26] II 2021. gada 14. oktobrī 2022. gada jūlijā TBA
21.04[27] HH 2021. gada 22. aprīlī 2022. gada janvārī TBA
20.10[28] Groovy Gorilla 2020. gada 22. oktobrī 2021. gada jūlijā TBA
20.04 LTS[29] Focal Fossa 2020. gada 23. aprīlī 2025. gada aprīlī 5.4
19.10[30] Eoan Ermine 2019. gada 17. oktobrī 2020. gada jūlijā 5.3
19.04[31] Disco Dingo 2019. gada 18. aprīlī 2020. gada 23. janvārī 5.0
18.10[32] Cosmic Cuttlefish 2018. gada 18. oktobrī 2019. gada 18. jūlijā 4.18
18.04 LTS[33] Bionic Beaver 2018. gada 26. aprīlī 2028. gada aprīlī 4.15
17.10[34] Artful Aardvark 2017. gada 19. oktobrī 2028. gada aprīlī 4.13
17.04[35] Zesty Zapus 2017. gada 13. aprīlī 2018. gada 13. janvārī 4.10
16.10[36] Yakkety Yak 2016. gada 20. oktobrī 2017. gada 20. jūlijā 4.8
16.04 LTS[37] Xenial Xerus 2016. gada 21. aprīlī 2024. gada aprīlī 4.4
15.10[38] Wily Werewolf 2015. gada 22. oktobrī 2016. gada 28. jūlijā 4.2
15.04[39] Vivid Vervet 2015. gada 23. aprīlī 2016. gada 4. februārī 3.19
14.10[40] Utopic Unicorn 2014. gada 23. oktobrī 2015. gada 23. jūlijā 3.16
14.04 LTS[41] Trusty Tahr 2014. gada 17. aprīlī 2022. gada aprīlī 3.13
Apzīmējumi:
Veca versija
Veca versija, tiek uzturēta
Šībrīža versija
Plānotā versija

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «kernel.ubuntu.com». kernel.ubuntu.com.
  2. «Index of /ubuntu». archive.ubuntu.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. maijā. Skatīts: 2020. gada 20. maijā.
  3. «Preparing to Install». Ubuntu Official Documentation. Canonical Ltd. 2018. Skatīts: 2018. gada 16. novembris. Ubuntu 18.04 LTS Server Edition supports four (4) major architectures: AMD64, ARM, POWER8, LinuxONE and z Systems
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Canonical. «About the Ubuntu project». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  5. Canonical. «Our mission». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  6. Canonical. «Licensing». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  7. Canonical. «Debian». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  8. Canonical. «Ubuntu PC operating system». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  9. Canonical. «Ubuntu Server - for scale out workloads». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  10. Canonical. «Ubuntu Core». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  11. Canonical. «Ubuntu for the Internet of Things». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  12. «Your first robot: A beginner’s guide to ROS and Ubuntu Core [1/5]». blog.ubuntu.com.
  13. Richard Trenholm. «Open source Ubuntu Core connects robots, drones and smart homes». CNET.
  14. Canonical. «OpenStack on Ubuntu is your scalable private cloud, by Canonical». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  15. «Releases - Ubuntu Wiki». wiki.ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  16. «LTS - Ubuntu Wiki». wiki.ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  17. Canonical. «Canonical and Ubuntu». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  18. Canonical. «Governance». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  19. «Releases - Ubuntu Wiki». wiki.ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  20. Canonical. «Release end of life». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  21. Canonical. «Support and management». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  22. Canonical. «Plans and pricing». ubuntu.com. Skatīts: 2020. gada 20. maijs.
  23. Benjamin Mako Hill. «Ubuntu is Born». Ubuntu (A GNU/Linux Operating System): Past Present and Future, 26 November 2004. Skatīts: 2006-10-18.
  24. - Debian Wiki «DebianSarge». Skatīts: 2020-05-21.
  25. «Licensing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. novembrī. Skatīts: 2009. gada 6. novembrī.
  26. «II/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  27. «HH/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  28. «Groovy Gorilla Release Notes». Ubuntu Wiki.
  29. «FocalFossa/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  30. «EoanErmine/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  31. «DiscoDingo/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  32. «CosmicCuttlefish/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  33. «BionicBeaver/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  34. «ArtfulAardvark/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  35. «ZestyZapus/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  36. «YakketyYak/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  37. «XenialXerus/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  38. «WilyWerewolf/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  39. «VividVervet/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  40. «UtopicUnicorn/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.
  41. «TrustyTahr/ReleaseNotes». Ubuntu Wiki.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]