Upīša pasāža

Upīša pasāža (celta 1913. gadā, arhitekts A. Vanags) ir funkcionāli un vizuāli saistītu iekšējo pagalmu virkne Rīgā. Pasāžai ir trīs dažādas ieejas: viena no Dzirnavu ielas, otra no Ernesta Birznieka-Upīša ielas un trešā, galvenā ieeja no Marijas ielas.

Lielajā, sarežģītās konfigurācijas zemesgabalā bija paredzēts būvēt arī tautas namu un kinoteātri, kas būtu pavērsts pret Dzirnavu ielu. Šīs ieceres īstenošanu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Upīša pasāžas fasāde Marijas ielā ar vareno vārtu velvi centrā ir detaļās izkopta neoklasicisma paraugs.

Vēsture

Ēkas būvlieta, kas aizsākta 1913. g. 19. aprīlī, norāda, ka zemes gabals pieder J. Lazdiņam un J. Reinfeldam. Īpašnieki lūdza Rīgas pilsētas Būvvaldei atļauju sešstāvu mūra ēkas celtniecībai Marijas ielā 10, 10a, 10b. Māja tika paredzēta bez apdzīvojamām pagrabtelpām, un akmens darbus apņemās veikt Dāvids Davidovičs Upīts, vēlākais pasāžas īpašnieks, kura vārdā arī tika nosaukta Upīša pasāža. Ēkas vēsturi interesantāku dara tās autors - Aleksandrs Vanags (1873-1919). Arhitektam ēka bija jāizveido plašā un neregulāras konfigurācijas zemes gabalā, kuram ir izeja arī uz Dzirnavu ielu. Visu teritoriju bija iecerēts apbūvēt ar ēku kompleksu, kas grupētos ap iekšējo pagalmu sistēmu. Arhitekta un investora plašās ieceres tika realizētas tikai daļēji, jo projektēšanu un būvniecību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Arhitekta talants izpaužas interesantajā, dziļumā vērstajā ēkas telpiskajā kompozīcijā. Vairākas plašas, velvētas caurbrauktuves vizuāli iekļauj ielas ainavā anfilādes veidā kārtotos iekšējos pagalmus. Caurbrauktuvju asis nav savstarpēji paralēlas, tāpēc, pārvietojoties pagalmu sistēmā, telpa aizvien paveras jaunā, gleznainā rakursā. Arhitekts sākotnēji fasādi vēlējās veidot jūgendstila formās ar nacionālā romantisma iezīmēm. Savā ziņā tā ir interesantāka nekā dabā esošā, bet tolaik notika stilu maiņa un jūgendstila vietā nāca neoklasicisms. Arhitekts sekoja laika garam, turklāt mainījās arī īpašnieks.

Tagadne un nākotne

Upīša pasāža atrodas diagonāli pretī vairāk pazīstamajam Berga bazāram - Marijas ielas pretējā pusē. Tomēr šai vietai ir īpaša atmosfēra, tai ir liels attīstības potenciāls, to saka gan Upīša pasāžas rezidenti, gan pilsētnieki, kuri zin kur atrodas pasāža, lai gan kvartālam vēl trūkst atpazīstamības. Upīša pasāža nav īstā vieta veikaliņiem, kas cenšas pievilināt nejaušus garāmgājējus ar savām atlaidēm, drīzāk zinātājiem un tiem, kuri veikalā atgriežas. Kā, piemēram, mūzikas instrumentu un skaņu iekārtu "Mūzikas centrs", arhitektu birojs "Balti", dāvanu darbnīca "Zemenītes sniegā", audumu salons "Textile". Pasāžā katru gadu vasarā tiek rīkoti mantu tirdziņi visiem interesentiem, tiek spēlēta dzīvā mūzika. Aktīvākie "Upīša pasāžas" iedzīvotāji, pagalmā, organizē kaimiņu iepazīšanās pasākumus. Upīša pasāžā, 2013. gada "Baltā nakts" ietvaros, tika rīkotas trīs darbnīcas : velodarbnīca, restaurācijas un brīvmākslas darbnīca, kā arī interjera elementu un rekvizītu darbnīca, ko veidoja "Rīgas darbnīcas". Lai attīstītos un pilnveidotos ir sākts jauns apbūves projekts, tā autori ir "Arhitektonika". Projektā tiks celta ēka, kas piekļaujas un veido turpinājumu Upīša pasāžai ar ieeju no E. Birznieka-Upīša ielas. Mājas pagalms būs paredzēts gan gājējiem, gan riteņbraucējiem. Plānots ir bērnu rotaļu laukums, iespējama strūklakas izveide un āra kafejnīcas.