Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Ernesta Birznieka-Upīša iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ernesta Birznieka-Upīša iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Avoti, Centrs |
| Garums | 584 m[1] |
| Vēsturiskie nosaukumi |
|
| Segums | asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Trolejbuss | 13., 22. |
 Ernesta Birznieka-Upīša iela Vikikrātuvē | |
Ernesta Birznieka-Upīša iela ir iela Rīgā, Avotu un Centra apkaimēs. Ernesta Birznieka-Upīša iela sākas pie Elizabetes ielas krustojuma un beidzas aiz Lāčplēša ielas krustojuma. Ielas garums ir 584 metri.[1] Ielas posms no Elizabetes ielas līdz Dzirnavu ielai paredzēts vienvirziena satiksmes kustībai (Dzirnavu ielas virzienā), pārējā ielas daļā — divvirzienu.
Pa ielu kursē 13. un 22. maršruta trolejbusi, kā arī atrodas 22. maršruta galapunkts.
Iela nosaukta latviešu rakstnieka, tulkotāja, izdevēja un bibliotekāra Ernesta Birznieka-Upīša vārdā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iela atrodas uz senā dambja, kas veda cauri tā sauktajām Zosu ganībām. Pirmo reizi iela minēta 1810. gadā kā Zosu ganību dambis (vācu: Sossenweidendamm). 1846. gada adrešu grāmatā tā minēta kā Kurmanova dambis (Kurmanowsche Damm), bet no 1860. gadiem jau kā Kurmanova dambis vai iela (Kurmanowsdamm oder Strasse). 1867. gadā minēta kā 1. Kurmanova iela. Iela šo nosaukumu ieguva par godu dārzkopju Kurmanovu dzimtai, kas apstrādāja zemes gabalus Zosu ganībās.[2] Līdz 19. gadsimta 60. gadiem uz ielas pāri Rodenburgas grāvim atradās koka Kurmanovska tilts.
1936. gadā ielu pārdēvēja Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zemes Imeras vai arī Gaujas labā krasta pietekas Jumaras vārdā par Jumāras ielu (sastopams arī Imeras ielas nosaukums). Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1961. gadā.[3]
No 1960. gadiem pa ielu notiek trolejbusu satiksme.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ernesta Birznieka-Upīša iela ir savienota ar šādām ielām:
Objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]18. un 19. gadsimta mijā Zosu ganībās atradās dzirnavas.[2] Sākot ar 19. gadsimta vidu, neapbūvētajā teritorijā sākās rūpnieciskā attīstība. Jumāras ielā 18 atradās 28. Rīgas pilsētas pamatskola, ko 1937. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas Jumaras pamatskolu.[4]
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 10 — reģiona nozīmes kultūras piemineklis, celts 1912. gadā, arhitekts Mārtiņš Nukša;
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 12 — daudzdzīvokļu nams ar veikaliem, celta 1903. gadā, arhitekts Pauls Mandelštams;
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 18 — vietējās nozīmes kultūras piemineklis, celts 1911. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags;
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 21C atrodas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvalde;[5]
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 24 — daudzdzīvokļu nams, celts 1902. gadā, arhitekts Vilhelms Bokslafs;
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 26 — vietējās nozīmes kultūras piemineklis, celts 1912. gadā, arhitekts L. Melders;
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 27 — reģiona nozīmes kultūras piemineklis, celts 1910. gadā, arhitekts Pauls Mandelštams;
- Ernesta Birznieka-Upīša iela 29 — daļa no valsts nozīmes kultūras pieminekļa Romanova bazāra, celts 1909. gadā, arhitekts Eižens Laube.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 R. Zalcmanis, B. Pētersons, I. Pētersone, I. Sīpola. Rīgas ielas (3 izd.). SIA Drukātava, 2009.
- ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 18. septembrī.
- ↑ Pārdēvētas pilsētas pamatskolas Latvijas Kareivis 1937. gada 17. jūlijā
- ↑ «Valsts policijas Rīgas Austrumu pārvalde strādās jaunās telpās». lsm.lv. 2025. gada 4. februārī. Skatīts: 2025. gada 5. maijā.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |