Dzirnavu iela (Rīga)

Dzirnavu iela
	Dzirnavu un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojums
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons, Latgales priekšpilsēta
Apkaime	Centrs, Avoti, Latgales apkaime
Garums	3002 m
Segums	asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Autobuss	4., 6., 7., 9., 10., 12., 18., 23., 25., 26., 32., 38., 39., 43., 54., 55.
Trolejbuss	13.
	Dzirnavu iela Vikikrātuvē

Dzirnavu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Avotu, kā arī Latgales priekšpilsētas Latgales apkaimes apkaimē. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu un beidzas pie krustojuma ar Lastādijas ielu (gājēju savienojums turpinās līdz Mazajai Krasta ielai). Posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Pulkveža Brieža ielai Dzirnavu iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā uz Pulkveža Brieža ielu. Dzirnavu ielas kopējais garums ir 3002 metri, tā klāta ar asfalta un bruģa segumu. Caur 90 m garu tuneli Dzirnavu iela šķērso dzelzceļa uzbērumu pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas.

Dzirnavu ielā ir pilsētas centram raksturīga blīva vairākstāvu vēsturisko namu apbūve, kas kalpo kā dzīvojamās ēkas, taču šeit ir arī daudz dažādu sabiedrisku celtņu, tostarp tirdzniecības centrs "Galleria Riga" (Dzirnavu iela 67), vairākas viesnīcas, Rīgas 3. arodskola (Dzirnavu iela 67). Vēsturiskajā apbūvē vairākas ievērojamas ēkas, kas ir arhitektūras piminekļi, tostarp Berga bazāra komplekss. Dzirnavu ielā 124 atrodas memoriāls, kas izveidots Otrā pasaules kara laikā nodedzinātās Rīgas Horālās sinagogas vietā.

Vēsture

Dzirnavu iela (vācu: Mühlenstraße) izveidojās jau 18. gadsimtā, iegūstot savu nosaukumu no dzirnavām, kas agrāk atradušās ielas tuvumā.^[1] Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas un priekšpilsētu pārbūves Dzirnavu ielai 1885. gadā pievienoja Lielo Riepnieku ielu (vācu: Grosse Reeperstrasse) un Dzirnavu dambi. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Riharda Vāgnera ielu (vācu: Richard Wagner Straße), bet 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu.