Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas
Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas (ukraiņu: Тимчасово окуповані території, krievu: Временно оккупированные территории Украины) ir teritorijas ar juridisko statusu, kuru Ukraina noteica attiecībā uz tām tās starptautiski atzītajām teritorijām,[1][2] kuras tā nekontrolē Krievijas—Ukrainas kara dēļ:
- Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoli (pēc Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā tās faktiski kontrolēja Krievija kā Krimas Republiku un federālās nozīmes pilsētu Sevastopoli attiecīgi)
- Atsevišķiem Doneckas un Luhanskas apgabalu rajoniem, kurus uz 2022. gada 23. februāri kontrolēja Doneckas un Luhanskas tautas republikas.
- Teritorijām, kuras ieņēma Krievijas vai pašpasludināto republiku karaspēks pēc 2022. gada 24. februārī sāktā iebrukuma.
Saskaņā ar Ukrainas likumiem, visas norādītās teritorijas atrodas Krievijas okupācijas pakļautībā, atšķirību starp Krievijas un "prokrievisku" kontroli nav. Pie Krievijas okupācijas struktūrām pieskaita gan Krievijas valsts varas iestādes, kuras kontrolē šos reģionus, gan Krievijas Federācijas kontrolētās pašpasludinātās varas iestādes.[3][4]
Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gada 15. aprīlī Ukrainas Augstākā Rada piešķīra Krimas Autonomajai Republikai un Sevastopoles pilsētai uz laiku okupēto teritoriju statusu.[5]
2015. gada 17. martā Augstākā Rada atzina arī dažus Doneckas un Luhanskas apgabala rajonus, ciemus un pilsētas par uz laiku okupētām teritorijām.[6]
2019. gada 7. februāra Ukrainas prezidenta pavēlē Nr. 32/2019 tika precīzi norādīts uz Donbasa robežlīnijām un uz laiku okupēto teritoriju sarakstu Donbasā.[7]
Šo teritoriju tiesisko režīmu nosaka Ukrainas likums "Par pilsoņu tiesību un brīvību nodrošināšanu un tiesisko režīmu uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās",[5] ar precizējumiem likumā "Par Ukrainas suverenitāti pār Donbasu".[8]
Teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Krievijas iebrukuma 2022. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Krievijas 2022. gada iebrukuma uz laiku okupētās teritorijas bija:
- Krimas Autonomā Republika
- Sevastopoles pilsēta
- Doneckas apgabala daļa[7] (DTR):
- Horlivkas rajons
- Doneckas rajons
- Kaļmiusas rajons
- Mariupoles rajons
- Luhanskas apgabala daļa[7] (LTR):
- Alčevskas rajons
- Dovžanskas rajons
- Luhanskas rajons
- Severodonecas rajons
Krievijas iebrukuma laikā 2022. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gada iebrukuma sākumā Krievijas karaspēks okupēja:
- Hersonas apgabala daļu
- Doneckas apgabala daļu
- Luhanskas apgabala daļu
- Harkivas apgabala daļu
- Mikolajivas apgabala daļu
- Zaporižjas apgabala daļu
- Kijivas apgabala daļu
- Čerņihivas apgabala daļu
- Sumu apgabala daļu
Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumā 2022. gada rudenī izdevās atgūt lielāko daļu no okupētajiem apgabaliem valsts ziemeļos, ziemeļaustrumos un dienvidos.
2022. gadā anektētās teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gada 30. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopā ar okupēto apgabalu vietvalžiem, pamatojoties uz starptautiski neatzīto referendumu rezultātiem, parakstīja rīkojumu par Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabala iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «United Nations General Assembly Resolution 68/262». ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija 68/262.
- ↑ «United Nations General Assembly resolution ES-11/1». ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija ООН ES-11/1.
- ↑ ««Похороны» Минска: как закон о реинтеграции Донбасса повлияет на конфликт». РБК. Skatīts: 2022-06-06.
- ↑ Закон о ВОТ, статья 11, пункт 6
- ↑ 5,0 5,1 Закон України від 15 квітня 2014 року № 1207-VII «Про забезпечення прав і свобод громадян та правовий режим на тимчасово окупованій території України»
- ↑ Постановление ВРУ|254-VIII|17 березня 2015|Про визнання окремих районів, міст, селищ і сіл Донецької та Луганської областей тимчасово окупованими територіями
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Petro Porošenko. «Ukrainas prezidenta pavēle №32/2019». president.gov.ua (ukraiņu), 2019. gada 7. februārī.
- ↑ Закон України від 18 січня 2018 року № 2268-19 «Про особливості державної політики із забезпечення державного суверенітету України на тимчасово окупованих територіях у Донецькій та Луганській областях»
- ↑ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Об утверждении перечня населенных пунктов, на территории которых органы государственной власти временно не осуществляют свои полномочия, и перечня населенных пунктов, расположенных на линии соприкосновения Кабинет Министров Украины; Распоряжение, Перечень от 07.11.2014 № 1085-р
- «Порошенко пропонує Раді визнати окупованими території Донбасу, де є «загальний контроль» Росії – законопроект». https://www.radiosvoboda.org/. Radio Brīvā Eiropa. 2017-10-04.
- «Закон о том, что будет, как и было». https://petrimazepa.com/. Петро та Мазепа. 2018-01-19. Skatīts: 19 січня 2018.
- «Порядок здійснення пропуску осіб до окремих районів Донецької та Луганської областей та з них». Пропуск через кордон (ukraiņu). ГПСУ. 2015-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-16. Skatīts: 2016-04-06.
- «Тимчасовий порядок контролю за переміщенням осіб через лінію зіткнення у межах Донецької та Луганської областей». Ukrainas drošības dienests. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-03. Skatīts: 2018-10-23.
- «Про внесення змін до деяких законів України щодо регулювання правового режиму на тимчасово окупованій території України». Офіційний вебпортал парламенту України. Skatīts: 2022-06-06.
- «Закон України від 15.04.2014 № 1207-VII «Про забезпечення прав і свобод громадян та правовий режим на тимчасово окупованій території України»» (ukraiņu).