Vilhelms Šreiners

Vilhelms Šreiners
Latvijas sūtnis Berlīnē un Prāgā
Amatā 1919 — 1920. gada 22. oktobrī
Pēctecis	Oskars Voits
Dzimšanas dati	1864. gada 25. decembrī
Miršanas dati	1936. gada 15. jūnijā (71 gada vecumā) Latvija
Tautība	vācbaltietis
Profesija	ķīmiķis
Augstskola	Rīgas Politehniskā augstskola

Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts. Latvijas brīvības cīņu laikā bija pirmais Latvijas sūtnis Berlīnē un Prāgā (1919—1920).

Dzīvesgājums

Dzimis 1864. gada 25. decembrī. Studēja Rīgas Politehniskās augstskolas Ķīmijas nodaļā, 1890. gadā iegūstot ķīmijas inženiera grādu. Līdz Pirmajam pasaules karam strādāja vairākos rūpniecības uzņēmumos, bija fabrikas direktors. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas Pagaidu valdība īpašu uzmanību pievērsa attiecību noregulēšanai ar Vāciju, kurai piederēja faktiskā vara Latvijas teritorijā. 25. novembrī K. Ulmanis saņēma no Vācijas ģenerālpilnvarotā Augusta Vinniga paziņojumu: “Pagodinos prezidenta kungam paziņot, ka vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas tautas padomi par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju (Vollzugausschuss) līdz tam laikam, kamēr miera konference izšķirsies par Latvijas nākotni saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām.”

Pēc 1919. gada Aprīļa puča 12. maijā noturētajā Tautas padomes sēdē Šreiners bija tas, kas domubiedru vārdā prasīja, lai atgriežas darbā Tautas padomes ieceltā Ulmaņa valdība. Latvijas pagaidu valdība viņu sūtīja uz Berlīni kā Latvijas pirmo pārstāvi; tam sekoja viņa iecelšana tādā pat amatā Prāgā. 1919. gada vasarā Šreiners ieradās Berlīnē un enerģiski un sekmīgi aizstāvēja Latvijas intereses, turēdamies pie pārliecības, ka Latvijas valsts ir arī vācbaltiešu tēvija, kura jāaizstāv ar visiem līdzekļiem pret katru ienaidnieku.

Viņš iekārtoja Latvijas pārstāvniecību un 1919. gada 18. novembrī sarīkoja pirmās Latvijas valsts dibināšanas svinības Berlīnē. Pēc tam, kad pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Latvijas valdība 1920. gada 15. jūlijā parakstīja līgumu par diplomātisko sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, 1920. gada 22. oktobrī par Latvijas diplomātisko priekšstāvi Vācijā apstiprināja Dr. Oskaru Voitu, bet 1921. gada 18. aprīlī viņu iecēla par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru ar rezidenci Berlīnē. Pēc atvaļināšanās no diplomātiskā dienesta Šreiners atgriezās Rīgā. Viņa vienīgā meita apprecējās ar Aviācijas skolas novērotāju nodaļas priekšnieku pulkvedi-leitnantu Frīdrihu Zute-Zuti (1886—1959). Mūža nogalē Vilhelms Šreiners dzīvoja gluži privāti, ieņemdams Latvijas bankas pārstāvja vietu Slokas celulozes fabrikā. Viņa dzīves vieta bija Bāžciems pie Slokas, kur viņš ar savu kundzi mita pie savas precētās meitas.

1933. gadā Šreiners kopā ar Oto Nonācu publicēja memuārus «Pēc 18. novembra», kuros viņš vēstīja par savām diplomāta gaitām Berlīnē.

Miris 1936. gada 15. jūnijā.

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira.

Darbi

• Pēc 18. novembra. Tautas Padomes locekļu memuāri. Valters un Rapa, 1933. — 199 lpp. (kopā ar Oto Nonācu)

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: —	Latvijas valdības pārstāvis Berlīnē un Prāgā 1919—1920	Pēctecis: Oskars Voits