Vācijas ķeizars

Vācijas Impērijas lielais ģerbonis

Vācu ķeizars (vācu: Deutscher Kaiser) jeb Vācijas imperators bija Vācijas Impērijas valdnieku tituls no Vācijas Impērijas nodibināšanas 1871. gada 18. janvārī līdz Novembra revolūcijai 1918. gada 9. novembrī.

Par pirmo Vācu ķeizaru kļuva Prūsijas karalis un Ziemeļvācu konfederācijas prezidents Vilhelms I. Vācijas impērija bija federāla monarhija, kurā bez Prūsijas Karalistes iekļāvās vēl vairākas vācu karalistes, hercogistes un brīvpilsētas.

Vācu ķeizari (1871-1918)

• Vilhelms I Hohencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern, 1797.-1888.), Vācu ķeizars un Prūsijas karalis 18.01.1871.-09.03.1888.
• Frīdrihs III Hohencollerns (Friedrich III, Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern, 1831.-1888.), Vācu ķeizars un Prūsijas karalis 09.03.1888.-15.06.1888.
• Vilhelms II Hohencollerns (Wilhelm II Hohenzollern, 27.01.1859.-04.06.1941.), Vācu ķeizars un Prūsijas karalis 1888.-1918.

Vēsture

Vācijas ķeizara proklamēšana Versaļas pilī 1871. gada 18. janvārī (Antons fon Verners, 1885).

1858. gadā par Prūsijas karali kļuva Vilhelms I, 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla Oto fon Bismarku. 1867. gadā Prūsija izveidoja Ziemeļvācijas valstu savienību.

1870.-1871. gada Franču—prūšu karā Prūsija sakāva Franciju. 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī Prūsijas karali Vilhelmu I pasludināja par Vācijas ķeizaru. 1873. gadā tika izveidota Triju ķeizaru savienība, ko veidoja (Krievijas Impērija, Vācijas Impērija un Austroungārijas impērija).

Kad 1890. gadā Bismarks atkāpās no amata, jaunais ķeizars Vilhelms II nepagarināja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Krievijas Impēriju. 1896. gadā ķeizars Vilhelms II pasludināja Vāciju par pasaules lielvaru un uzsāka kursu uz Pirmo pasaules karu. Pēc sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 9. novembrī Vilhelms II atteicās no troņa un devās trimdā uz Nīderlandi, kur viņš mira 1941. gada 4. jūnijā, tā arī vairs nekad neatgriezies Vācijā.

Pēc nacistu partijas nākšanas pie varas 1933. gadā Vāciju sāka saukt par Trešo Vācijas Impēriju jeb Trešo reihu, taču tam nebija nekāda sakara ar ķeizara institūcijas atjaunošanu. Visa vara atradās Vācijas kanclera, no 1934. gada "Vācu tautas vadoņa un impērijas kanclera" (Führer und Reichskanzler des deutschen Volkes) Hitlera rokās.