Vējbakas

Ar vējbakām slima cilvēka ķermenis

Vējbakas (latīņu: varicella) ir slimība, kuru izraisa Varicella zoster vīruss. Tai raksturīgi pūslīšveida ādas izsitumi, kā arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas izdalās caur elpceļiem. Parasti inficējas no slima cilvēka tieša kontakta veidā. Vējbaku nopietnākās komplikācijas ir encefalīts un pneimonija. Nereti attīstās arī vidusauss iekaisums.

Pieaugušajiem slimība parasti izpaužās smagāk, nekā bērniem, taču arī bērniem var attīstīties ar vējbakām saistītas komplikācijas, tostarp, izteiktu rētaudu veidošanās izsitumu vietās, koordinācijas problēmas, epilepsija, cerebrālo nervu paralīze un citas. Pēc vējbaku izslimošanas vīruss saglabājas nervu mezglos latentā formā, un nodrošina imunitāti pret vējbaku atkārtotu slimošanu, taču, nomāktas imūnsistēmas gadījumā, vīruss var aktivizēties vēlāk dzīves laikā un izraisīt herpes infekciju — jostas rozi (kas arī tiek dēvēta par herpes zoster).

Slimības izpausme

Inficēšanās

Starp inficēšanos ar vīrusu līdz saslimšanai paiet 10–21 diena.

Simptomi

Vējbaku simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, nespēks, galvassāpes, apetītes zudums. Dažas dienas pēc pirmo simptomu parādīšanās parādās izsitumi - pūslīši, kas ir pildīti ar dzidru vai duļķainu šķidrumu. Izsitumi var parādīties uz sejas, galvas matainajā daļā, ķermeņa, rokām, kājām, mutē. Pūslīšiem pārplīstot, to vietā veidojas kreveles.

Pēc pēdējo izsitumu parādīšanās ķermeņa temperatūra normalizējas. Slimība var noritēt arī bez īpaši izteiktiem simptomiem. Pēc vējbaku pārslimošanas ar tām parasti atkārtoti neslimo, taču retos gadījumos tas ir iespējams.

Iespējamās komplikācijas

Vējbaku komplikāciju risks palielinās bērniem pēc 12 gadu vecuma, tomēr no slimības sekām vissmagāk cieš pieaugušie. Vējbakas ir īpaši bīstamas vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tiem, kuriem ir kāda hroniska slimība. Riska grupā arī ir cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu – HIV inficētie, pacienti pēc noteiktu medikamentu lietošanas un pacienti, kuri slimo ar kādu ļaundabīgu audzēju. Lielam riskam, saslimstot ar vējbakām, ir pakļautas grūtnieces — vīruss palielina spontānā aborta un priekšlaicīgu dzemdību risku, savukārt bērnam var radīt smagus fiziskās un garīgās veselības traucējumus.

Biežāk novērotās vējbaku komplikācijas:

• pneimonija;
• galvas smadzeņu un smadzeņu apvalka iekaisumus – encefalīts un meningoencefalīts;
• kaulu un locītavu infekcijas;
• ādas infekcijas vai rētas, kas rodas, aizskarot un kasot izsitumus (biežāk izplatītas bērniem);
• vidusauss iekaisums.

Pēc vējbaku pārslimošanas vīruss lielākajai daļai cilvēku saglabājas organisma nervu šūnās. Vēlāk, dzīves laikā, tas var aktivizēties un, ja organisms ir novājināts, var attīstīties jostas roze, meningīts vai encefalīts. Ļoti reti pēc saslimšanas ar vējbakām iespējams arī letāls iznākums.

Vakcīna

1974. gadā tika izveidota droša un efektīva vakcīna pret vējbakām — Varicella vakcīna. Jau kopš 1994. gada Pasaules Veselības organizācija rekomendē vējbaku vakcīnu iekļaut valstu nacionālajos vakcinācijas kalendāros. Tā ir piemērota arī pacientiem ar vieglu imūnsupresiju.

Latvijā vakcinācija pret vējbakām valsts imunizācijas kalendārā tika ieviesta 2008. gadā. Tās pirmā deva tiek ievadīta 12–15 mēnešu vecumā, taču atsevišķās situācijās to var ievadīt jau no 9 mēnešu vecuma. Lai nodrošinātu pilnīgu aizsardzību pret vējbakām nepieciešams ievadīt divas vakcīnas devas. Ar vienādu efektivitāti otro vējbaku vakcīnas devu var ievadīt gan ar nelielu intervālu (8–12 nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas), gan pēc ilgāka laika (3–6 gadus pēc pirmās devas). Atbilstoši Latvijas imunizācijas kalendāram, otro vējbaku vakcīnas devu bērniem ievada septiņu gadu vecumā vai pirms skolas sākšanās.

Ārstēšana

Pacientiem, kas nav vējbaku riska grupā, ārstēšana ietver galvenokārt simptomu atvieglošanu, izmantojot lokālus vai sistēmiskus medikamentus, kas mazina niezi, kā arī ar pretdrudža medikamentiem. Tiek ieteikts bērniem nogriezt īsus nagus, lai mazinātu ādas bakteriālas infekcijas risku (kasot izsitumus).

Pretvīrusu medikamenti ir rekomendēti cilvēkiem, kuriem ir vislielākais risks, ka attīstīsies smagas vējbakas vai komplikācijas:

• iepriekš neizslimojušiem un nevakcinētiem pacientiem, kas vecāki par 12 gadiem,
• cilvēkiem ar hroniskām ādas vai plaušu slimībām,
• pacientiem, kas perorāli lieto steroīdus,
• grūtniecēm.Terapijā izmanto aciklovīru — vislabāk tas iedarbojas, ja terapiju sāk pirmajās 24 stundās pēc izsitumu parādīšanās. Pretvīrusu līdzekļu lietošana bērniem simptomu ilgumu samazina par vienu dienu, bet nesamazina komplikāciju biežumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vējbakas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)