Verners fon Blombergs (vācu: Werner von Blomberg; dzimis 1878. gada 2. septembrī, miris 1946. gada 14. martā) bija vācuģenerālfeldmaršals. No 1933. gada līdz 1938. gada janvārim - Vācijas kara ministrs un armijas virspavēlnieks.
Dzimis 1878. gadā virsletnanta Emīla fon Blomberga un viņa sievas Emmas, dzimušas Čepes, ģimenē.
1907. gadā beidza studijas Prūsijas kara akadēmijā un no 1908. gada dienēja Vācijas armijas ģenerālštābā. Pirmā pasaules kara laikā karoja Rietumu frontē.
1928. gadā Verners fon Blombergs apmeklēja PSRS, kur ieguva pārliecību, ka Vācijas atjaunošana iespējama caur diktatūru. 1929. gadā pēc konflikta ar ģenerāli Kurtu fon Šleiheru viņu nosūtīja uz Austrumprūsiju. 1932. gadā Blombergs Vācijas delegācijas sastāvā piedalījās Atbruņošanās konferencē Ženēvā.
1933. gadā Verners fon Blombergs kļuva par aizsardzības ministru Ādolfa Hitlera kabinetā. 1934. gadā pēc viņa iniciatīvas no Vācijas armijas atvaļināja visus ebreju izcelsmes karavīrus. 1936. gada 20. aprīlī viņš kļuva par pirmo nacistiskās Vācijas ģenerālfeldmaršalu.
1938. gada 12. janvārī Blombergs otrajās laulībās apprecējās ar Ernu Grūnu. Policija atklāja, ka jaunā sieva 1932. gadā fotografējusies pornogrāfiskos attēlos, ziņoja to Gestapo un Hermanim Gēringam. Gērings par to ziņoja Hitleram un tas pieprasīja, lai Blombergs anulē precības. Verners fon Blombergs atteicās un demisionēja no armijas.
Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Sabiedrotie Verneru fon Blombergu arestēja un viņš liecināja Nirnbergas prāvā. Mira apcietinājumā 1946. gada 14. martā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Verners fon Blombergs.
.svg){kind=small}