Kārlis Dēnics

Militārais dienests
Dienesta pakāpe	lieladmirālis (Großadmiral)
Dienesta laiks	1910–1945
Valsts	Vācijas Impērija, Veimāras Republika, Trešais reihs
Struktūra	Impēriskā Kara flote (Kaiserliche Marine), Vācijas Kara flote (Reichsmarine un Kriegsmarine)
Komandēja	Vācijas Kara flote (Kriegsmarine)
Kaujas	Pirmais pasaules karš; Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Kārlis Dēnics; Karl Dönitz
	Vācijas prezidents
	Amatā; 1945. gada 30. aprīlis — 1945. gada 23. maijs
Premjerministrs	Jozefs Gebelss; Lucs Švērins fon Krozigks
Priekštecis	Ādolfs Hitlers; (kā fīrers)
Pēctecis	amats likvidēts; Teodors Heiss (kā VFR prezidents); Vilhelms Pīks (kā VDR prezidents)
Dzimšanas dati	1891. gada 16. septembrī; Berlīne, Vācijas Impērija; (tagad Vācija)
Miršanas dati	1980. gada 24. decembrī; Aumīle, Šlēsviga-Holšteina, Vācija
Tautība	vācietis
Politiskā partija	NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e)	Ingeborga Vēbere (pr. 1916; mirusi 1962)
Bērni	3
Paraksts

Kārlis Dēnics (vācu: Karl Dönitz; dzimis 1891. gada 6. septembris, miris 1980. gada 24. decembris) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā. Karā beigās, pēc Ādolfa Hitlera pašnāvības, uz īsu brīdi kļuva par Reihsprezidentu.

Dzīvesgājums

Dēnics karjeru Vācijas jūras spēkos sāka jau 1910. gadā. Pirmajā pasaules karā viņš tika paaugstināts par apakšleitnantu, no sākuma kalpoja uz kuģiem, vēlāk tika nozīmēts par atsevišķu zemūdeņu komandieri. Pēc kara Dēnics turpināja karjeru jūras spēkos.

Otrajam pasaules karam sākoties, Dēnics kļuva par vienu galvenajiem zemūdeņu komandieriem. Viņa vadībā tika izstrādāta tā saucamā "vilku baru" doktrīna, kur atsevišķas zemūdenes tika apvienotas grupās, lai efektīvāk uzbruktu Sabiedroto konvojiem.

Kara beigās, pēc Ādolfa Hitlera pašnāvības 30. aprīlī, sekojot viņa gribai, uz īsu brīdi kļuva par Vācijas prezidentu. K. Dēnics amatu ieņēma līdz 23. maijam, kad kara uzvarētāji atlaida viņa valdību.

K. Dēnics pats atzina, ka bija pārliecināts nacists un Hitlera atbalstītājs. Pēc kara tika apcietināts un tiesāts Nirnbergas prāvā, notiesāts ar 10 gadiem ieslodzījumā. Tiesas procesa laikā savu vainu neatzina un apsūdzības uzskatīja par netaisnīgām. Dažas no sākotnējām apsūdzībām vēlāk netika uzturētas, jo arī Sabiedroto flotes kara laikā rīkojās līdzīgi. Pēc tiesas procesa beigām vairāk nekā 100 Sabiedroto valstu armiju virsnieki atklātā vēstulē pauda savu vilšanos par tiesas procesa netaisnību un piespriesto sodu. Ieslodzījuma laiku pavadījis Špandavas cietumā Berlīnē. Pēc soda termiņa beigām 1956. gadā atbrīvots.

Pēc atbrīvošanas dzīvojis samērā noslēgtu dzīvi nelielā ciematiņā Šlēsvigā Holšteinā, kur nodarbojies galvenokārt ar rakstniecību. 1958. gadā Dēnics izdeva vienu no divām memuāru krājumiem "Atmiņas: Desmit gadi un divdesmit dienas" (His memoirs, Zehn Jahre, Zwanzig Tage), kurā izklāstīja savu pavadīto laiku kā zemūdeņu komandierim (desmit gadi) un kā Vācijas prezidentam (20 dienas). Tajā paša gadā grāmata tika tulkota un izdota angļu valodā. Otrs atmiņu krājums tika izdots 1968. gadā ar nosaukumu "Mana vienmēr mainīgā dzīve" (Mein wechselvolles Leben). 1976. gadā kopā ar Albertu Špēru ticis intervēts dokumentālajā filmā "Atmiņas par taisnīgumu" (The Memory of Justice), kur tika diskutēts par Nirnbergas tiesas procesa gaitu.

Dēnics mira 1980. gada 24. decembrī no sirdstriekas, viņa bērēs 1981. gada 6. janvārī piedalījās daudzi bijušie virsnieki un biedri.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Dēnics.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)