Vīngliemeži
| Vīngliemeži Helicidae Rafinesque, 1815 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
| Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
| Virskārta | Īstie plaušgliemeži (Eupulmonata) |
| Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
| Apakškārta | Helikīnu apakškārta (Helicina) |
| Infrakārta | Helikoīdejas (Helicoidei) |
| Virsdzimta | Helicoidea |
| Dzimta | Vīngliemeži (Helicidae) |
| Iedalījums | |
 Vīngliemeži Vikikrātuvē | |
Vīngliemeži (Helicidae) ir gliemežu klases dzimta, kas iekļauj sevī sauszemes gliemežus. Dzimtu ar nosaukumu Helicinia 1815. gadā izveidoja franču izcelsmes amerikāņu zoologs Konstantīns Rafinesks. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pa visu pasauli, ieskaitot Latviju (Latvijā ir zināmas 12 vīngliemežu sugas). Ģeohronoloģiski vīngliemeži ir zināmi no vēlā krīta perioda līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaulai parasti ir sfēriska forma, un tā var būt nedaudz saplacināta un koniska. Cylindrus ģintij čaulai ir cilindriska forma. Dažām ģintīm, īpaši Cepaea, čaulas ir ar košu un ornamentētu krāsojumu. Atvere apaļīga vai apaļīgi ovāla, nedaudz sašķiebta. Tikai nedaudzos gadījumos ir čaulas atveres zobi. Atveres apmale ir plāna, apakšējā daļā nedaudz atliekta. Čaulas ārējā virsma reizēm ir ar švīkām vai nelielu rievojumu, bet parasti gluda.[1] Dzīvnieks spēj pilnībā ievilkties čaulā.
Mutei ir strīpots, ribains, vagots vai krokots žoklis, kas var sastāvēt no vairākiem žokļiem. Radulu veido daudzas šķērseniskas, horizontālas zobu rindas. Centrālie zobi ir trīsdaļīgi, izmēros tik pat lieli, kā sānu zobi. Sānu zobi ir divdaļīgi vai trīsdaļīgi. Marginālo kaulo platums parasti ir lielāks par augstumu. Tie ir īsi ar diviem vai trim izciļņiem.
Vīngliemeži ir samērā lieli dzīvnieki. Viņu āda ir klāta ar blīvu un garu grumbu rindām. Pakauša kroka ir labi izteikta un noroberžota ar paralēlām rievām. No elpošanas atveres uz dzimumatveri stiepjas "dzimuma vaga". Ķermeņa kreisajā pusē tai atbilst otra, nedaudz vājāka vaga. Pēda ir plata, muskuļaina. Pēdas aizmugurējā daļā nav gļotu dziedzera. Matijas mala veido divas daivas: apaļīgi trīsstūrveidīgu, viengabalainu labo daivu un no divām daļām sastāvošu kreiso daivu. Vīngliemeži riesta brīdī pirms kopulācijas izmanto "mīlas bultas". "Mīlas bultu" soma ir īsa, nūjveidīga.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīngliemežu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās ietilpstošās ģintis[3]:
- dzimta: Helicidae Rafinesque, 1815
- ģints: Nanhaispira W. Yü & X.-Q. Zhang, 1982 †
- ģints: Praecampylaea Pfeffer, 1930 †
- apakšdzimta: Ariantinae Mörch, 1864
- apakšdzimta: Helicinae Rafinesque, 1815
- apakšdzimta: Murellinae P. Hesse, 1918
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Основы палеонтологии. Моллюски - брюхоногие. Наутилоидеи, эндоцератоидеи, актиноцератоидеи, бактритоидеи, аммоноидеи (агониаты, гониатиты, климении). Том 4. Редактор(ы): Коробков И.А., Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Пчелинцев В.Ф., Руженцев В.Е., Соколов Б.С.: Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г. 269. lpp.
- ↑ Моллюски Беларуси (Mollusca of Belarus)
- ↑ MolluscaBase